ST spriedumā par vasarā veikto pensiju samazināšanu norāda, ka, pamatojoties uz valsts varas dalīšanas principu, par starptautisko aizdevumu saņemšanu un būtiskiem to nosacījumiem būtu jālemj Saeimai.
Ņemot vērā Dombrovska izšķirošo lomu sarunās ar starptautiskiem aizdevējiem un pamatojoties uz ST secinājumiem, Segliņš vēstulē premjeram norāda, ka iecerētā nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, papildus Saprašanās memorands ar Eiropas Kopienu pamatnosacījumiem vai jebkādas citas vienošanās par būtiskiem nosacījumiem, kas skar starptautiskos aizdevumus un par kurām nebūs lēmusi Saeima, būs pretrunā ar Satversmē paredzēto, ka visiem starptautiskajiem līgumiem, kuri nokārto likumdošanas veidā izšķiramus jautājumus, nepieciešama Saeimas apstiprināšana.
Segliņš vēstulē norāda, ka "Dombrovska kā Ministru prezidenta vairākkārtīgi paustā nostāja un faktiskā rīcība par Latvijas valsts vārdā uzņemtām saistībām bez nepārprotama Saeimas mandāta, ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, vērtējama kā nepamatota".
Segliņš aicina Dombrovski turpmāk nesūtīt jebkādus dokumentus valdības vārdā starptautiskajiem aizdevējiem līdz rūpīgai Satversmes tiesas sprieduma analīzei un atbilstoša tiesiska rīcības plāna izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.
Segliņš skaidroja, ka šo jautājumu aktuālu padarījusi ST, nevis Tieslietu ministrija. Tāpat šis jautājums bija aktuāls Latvijas Universitātes juristu aprindās. Ministrs uzsvēra, ka viņam jautājums kļuvis aktuāls pēc tam, kad viņš rūpīgi izlasījis ST spriedumu.
Jautāts, vai iespējamas izmaiņas sarunu formātā varētu mainīt attiecības ar starptautiskiem aizdevējiem, Segliņš uzsvēra, ka tuvāko mēnešu laikā Latvijai nav nepieciešama nauda no aizdevējiem, un tas ir laiks, ko var izmantot valsts iekšējām debatēm.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pirmdien žurnālistiem pauda, ka Segliņam vispirms vajadzētu vērsties pie sava partijas biedra, bijušā finanšu ministra Ata Slaktera, kur vadībā Finanšu ministrija aizsāka tādā veidā dialogu ar aizdevējiem.
Vaicāts, vai tuvāko divu trīs mēnešu laikā ir iespējams mainīt sarunu formātu, premjers skaidroja, ka viena no izejām varētu būt tāda – Seima varētu piešķir valdībai mandātu sarunām līdzīgi, kā tā apstiprina nacionālās pozīcijas ES jautājumos.
Tomēr valdības vadītājs akcentēja, ka sarunās piedalās divas puses un, ja Latvija grasās kaut ko vienpusēji mainīt, to var uztvert kā sarunu traucēšanu, turklāt vēl esot jātiek skaidrībā ar sarunu konfidenciālajiem aspektiem – cik daudz no tiem var publiskot.
Jau ziņots, ka valdības pārstāvji šī gada sākumā starptautiskajiem aizdevējiem apliecinājuši, ka vienošanās par aizdevumu noslēgta saskaņā ar Latvijas likumiem un nekāda papildus ratifikācija nav nepieciešama, ST, vērtējot "pensiju lietu", secinājusi, ka konceptuāls lēmums par starptautisko aizdevumu bija jāpieņem Saeimai.
ST arī nepiekrīt toreizējā tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) vēstulē Eiropas Komisijai norādītajam, ka ir iegūti visi aizdevuma saņemšanai nepieciešamie saskaņojumi un pilnvarojumi un līgums nepārkāpj nevienu nacionālo tiesību normu, arī līguma īstenošana nepārkāpšot neviena Latvijas tiesību akta prasības un tā tiesiskums, spēkā esamība un izpildīšanas jautājumi netikšot apstrīdēti ne tiesā, ne kādā citā institūcijā.
ST norāda, ka konceptuālā izšķiršanās par starptautisko aizdevumu saņemšanu un tās nosacījumiem atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas, ievērojot Satversmē noteikto kārtību, bija jāizlemj pašam likumdevējam.
Premjers ST norādes komentējis skopi, aizbildinoties, ka bez Saeimas pilnvarojuma vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem slēdza jau iepriekšējās valdības laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
