Konkurss izsludināts jau pērnā gada decembra nogalē, bet ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā, kas ļauj fotoradaru iegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu pilnā apmērā uzticēt komersantam, bet ar to saistītos izdevumus Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā segt no radaru fiksēto pārkāpumu naudas sodiem.
Grozījumi izstrādāti, pamatojoties uz 2007.gadā valdībā apstiprināto Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam, kurā noteikts, ka fotoradaru ieviešana ir viens no risinājumiem ceļu satiksmes dalībnieku kontroles pilnveidošanai, kā arī citiem valdības dotiem uzdevumiem, lai uzlabotu satiksmes drošību valstī, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Fotoradaru ieviešanu un to darbības nodrošināšanu esošajā valsts ekonomiskajā un fiskālajā situācijā nav iespējams tieši finansēt no valsts budžeta līdzekļiem, līdz ar to Iekšlietu ministrija ir izvērtējusi citus finansēšanas modeļus, kā piemērotāko atzīstot, ka to varētu nodrošināt komersants.
Ministrija uzskata, ka "no valsts viedokļa, tas ir efektīvs problēmas risinājumu, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem".
Iekšlietu ministrijā uzsver, ka fotoradaru skaita palielināšanas mērķis nav sodīšana un valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielināšana, bet gan ceļu satiksmes drošības uzlabošana.
Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludināja slēgto konkursu stacionāro un pārvietojamo fotoradaru iegādei, uzstādīšanai un apkalpošanai, bet publiski nav pieejami dati par uzaicinātajiem pretendentiem.
Kā līguma izpildes finansēšanas avots nolikumā minēti "no soda naudas samaksas valsts budžetā saņemtie līdzekļi iepirkuma līgumā noteiktajā apjomā".
Izraudzītie kandidāti savus priekšlikumus konkursā varēs iesniegt līdz 8. februārim. Konkursa nolikums arī paredz, ka konkurss notiek arī tad, ja dalībai tajā ir pieteicies tikai viens kandidāts.
IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.
Uzņēmēja atlase notiks divās kārtās – pēc sākotnējās atlases notiks arī sarunas ar pretendentiem, kas var būt gan no Latvijas, gan no ārvalstīm, tie varbūt gan ražotāji, gan mazum- un vairumtirgotāji, iepriekš skaidroja ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
