Jaunie ārsti neizpratnē par nākotni; VM skaidrību sola tuvākajā laikā

Kā atzina Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders, konkrētu datu par pieejamajām rezidentūras vietām un darba vietu valsts sadali VM vēl nav. Taču, kā sacīja Šneiders, "tie varētu tikt apkopoti līdz Jāņiem".

Trešdien notikušajā Latvijas Jauno ārstu asociācijas konferencē "Kam vajadzīgi jaunie ārsti?" asociācijas prezidente Maija Radziņa iepazīstināja klātesošos ar datiem par rezidentu un rezidentūru pabeigušo speciālistu aizbraukšanu no Latvijas - kopumā 68% aizbraukušo ārstniecības personu veido tieši jaunie speciālisti, no kuriem 80% arī pieņem galīgo lēmumu par valsts atstāšanu. No tiem puse dodas uz Lielbritāniju.

"Tiem, kas šogad beidz augstskolu, vislielākā problēma ir neizpratne, kas notiks ar rezidentūras vietām, taču tiem, kas ir pabeiguši rezidentūru, arī nav skaidrības, vai viņiem būs vietas, kur strādāt, un pats galvenais, kas interesē visus, - kā tas notiks? Jo šie vietu sadalījumu jautājumi ir neskaidri un nav kārtīgi definēti," uzsvēra Neilande.

Šneiders atzina, ka "patlaban konkrētu ciparu par šogad pieejamajām rezidentūru vietām nav, taču VM ir plānojusi nodrošināt valsts apmaksātu rezidentūru visiem studentiem, kuri pabeigs ārstniecības studiju programmu".

Kā norāda Neilande, stājoties rezidentūrā, studenti paraksta līgumu, kurā piekrīt valsts sadales kritērijiem, taču bieži vien pēc rezidentūras beigšanas šī sadale aizkavējas, jo tai nav definēts beigu laiks. Pagājušajā gadā vairākiem augustā rezidentūru beigušajiem jaunajiem ārstiem nav tikušas iedalītas darba vietas pat līdz decembrim. "Šajā laikā cilvēks ir bez iztikas līdzekļiem," sašutumu pauž Neilande.

"Valsts saka, ka tai ir nepieciešami jaunie ārsti, taču tajā pat laikā nav pieejamas reālas darba vietas," sacīja Neilande.

Saskaņā ar viņas teikto bieži vien rezidentūras vieta nodrošina darba vietu jaunajiem ārstiem, taču tiem, kam šāda piedāvājuma nav, jāpaļaujas uz valsts sadali, kas esot ļoti nenoteikta, jo tā nereti nosūta ārstus strādāt neatbilstošā specialitātē - ja cilvēks atsakās no šīs vietas, viņam ir jāatmaksā valstij nauda par rezidentūras apmācības procesu. Sadale notiekot arī teritoriāli - rīdzinieks var tikt nosūtīts strādāt uz Latgali. "Noteikti trūkst valsts plānošanas šajā svarīgajā jautājumā," uzskata Neilande.

"Patlaban vēl notiek konsultācijas ar Veselības nozares stratēģiskās padomes locekļiem un nozares galvenajiem speciālistiem, un tad tiks saplānots rezidentūras vietu sadalījums pa specialitātēm," skaidroja Šneiders.

Kā ziņots, 28.maijā veselības ministrs Didzis Gavars tikās ar medicīnas profesionālo organizāciju pārstāvjiem - Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Farmaceitu biedrību un Latvijas Māsu asociāciju, lai pārrunātu aktuālos jautājumus veselības aprūpes nozarē.

"Lielākā problēma ir tā, ka tūlīt mācības beigs 165 cilvēki, taču nav skaidrs, kas ar viņiem notiks tālāk, nav skaidri pateikts, cik rezidentūru vietas veselības budžetā būs pieejamas un kādās specialitātēs. Nav informācijas, kas valstij vajadzīgs un kas nav," stāsta Apinis.

Viņš arī norādīja, ka šogad rezidentūru beigs 102 jaunie ārsti, taču valsts apstiprinājuma, vai viņiem būs nodrošinātas darba vietas, pagaidām vēl nav. Savukārt Latvijas Māsu asociācijas prezidente Jolanta Zālīte sacīja, ka "jaunie profesionāļi atzīst - ja nebūs skaidrības par nākotni, viņi ir gatavi valsti pamest".