Komiteja atbalstīja šī tases varianta projekta virzību izskatīšanai Rīgas domes sēdē, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Papildus Pilsētas attīstības komiteja lūdza Ziemeļu transporta koridora projekta Vadības komitejai izvērtēt nepieciešamību pētīt arī Daugavas šķērsojumu kā iegremdēto tuneli.
Ziemeļu transporta koridora trases 2.posma sabiedriskās apspriešanas laikā, kas norisinājās gadu mijā, 76% iedzīvotāju, kuri piedalījās sabiedriskajā apspriešanā, atbalstīja tieši šo trases variantu, kā arī šis variants ir projekta tehnisko ekspertu atbalstītākais variants.
Ar ES atbalstu Ziemeļu koridora projekta sagatavošana uzsākta 2007. gadā. Ziemeļu transporta koridors ir lielākais infrastruktūras objekts Baltijas valstīs pēdējo 30 gadu laikā. Tā īstenošanas rezultātā plāno uzbūvēt ērtu ātrsatiksmes autoceļu, kas šķērsos Rīgu rietumu – austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru un izveidojot Rīgas apvedceļa ziemeļu daļu.
Paredzēts, ka trase pieslēgsies pilsētas infrastruktūrai ar 12 jauniem daudzlīmeņu krustojumiem. Ziemeļu koridora plānotais garums ir aptuveni 30 kilometri.