Kalnmeieru apstiprina ģenerālprokurora amatā (plkst.11.50)

Par Kalnmeieru slēgtajā balsojumā nobalsoja 54 deputāti, pret – 25, bet 12 atturējās.

Kalnmeiers pēc balsojuma žurnālistiem zina, ka vēl neesot īsti to aptvēris, taču viņa pirmā darba diena ģenerālprokurora amatā ir sākusies jau tagad.

Viņš norādīja, ka viņa pirmie darbi jaunajā amatā būs kontroles pastiprināšana pār virsprokuroru darbu, vērtējot to, cik kvalitatīvi ir izmeklētas lietas, cik apsūdzētie tiesās tiek attaisnoti un kāda ir celto apsūdzību noturība – vai iztiesāšanā tās tiek mainītas un kāds tam ir iemesls. Tāpat Kalnmeiers apņēmies pievērsties prokuroru apmācībām, lai turpmāk tās notiktu sistemātiski.

Jautāts, kā vērtē savu "mugurkaulu" un stingrību, Kalnmeiers atbildēja: "Domāju, ka tās man pietiks, taču viegli ar mani nebūs."

Kalnmeiers atkārtoti norādīja, ka kopumā, viņaprāt, ir atbalstāms aizklāts balsojums par ģenerālprokuroru, lai šī amata ieņēmējam nebūtu jājūtas nevienam pateicību parādā. Jaunais ģenerālprokurors pieļāva, ka, atšķirībā no iepriekšējā Saeimas balsojuma par trešajam termiņa izvirzīto Jāni Maizīti, šoreiz deputāti neprasīja aizklāto balsojumu, bet bija ar mieru balsot slēgti "ar pogām", jo karstā laika dēļ, iespējams, negribēja šai procedūrai veltīt tik ilgu laiku.

Kalnmeiers arī neesot informēts par to, kuras frakcijas solījušas viņam atbalstu, jo uz Saeimas sēdi devies tieši pēc pēdējās tikšanās ar Tautas partijas deputātiem. Nevienā frakcijā neviens viņam neko konkrētu neesot solījis. Viņš negrasoties interesēties par to, kuri 25 deputāti nobalsoja pret viņu.

Kalnmeiers joprojām atturējās atbildēt, vai varētu aicināt strādāt Ģenerālprokuratūrā Maizīti, norādot, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no Maizīša paša. Taču piedāvājumu Kalnmeiers Maizītim izteikšot, ja prokuratūrā būs pieejams iepriekšējā ģenerālprokurora pieredzei intuīcijai atbilstošs amats. Viņš uzsvēra, ka "prokuratūras durvis Maizītim ir vaļā".

Jau vēstīts, ka Saeimas Juridiskā komisija jūnija beigās nolēma virzīt Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvirzītā Kalnmeiera kandidatūru apstiprināšanai amatā jau tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

Kalnmeiers no 2003. līdz 2004.gadam Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, arī pirms tam studējis LU.

Savu karjeru viņš sācis 1987.gadā kā izmeklētājs rajona prokuratūrā; bijis sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs republikas prokuratūrā; priekšnieka vietnieks, priekšnieks Latvijas Republikas prokuratūrā. No 1993.gada līdz 1994.gadam Kalnmeiers bijis jurists AS "Parex banka", bet no 1994. līdz 2000.gadam – zvērināts advokāts.

Pēc tam viņš atgriezies prokuratūrā, kur kopš 2000.gada novembra beigām ir Krimināltiesiskā departamenta Tiesās izskatāmo krimināllietu nodaļas virsprokurors.

Prokuratūra bez vadītāja ir kopš 11.maija, kad amata pienākumu termiņš beidzās līdzšinējam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, kurš šajā amatā bija kopš 2000.gada 11.maija. Ģenerālprokurora pienākumus uz laiku pilda Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš.

Bičkovičs iepriekš Maizīti nominēja ģenerālprokurora amatam trešajam termiņam, sakot, ka līdzšinējo darbu prokuratūras vadītājs ir pildījis profesionāli, taču, par spīti atbalsta solījumiem, Saeima viņu nepārvēlēja. Bičkovičs ar nākamā kandidāta nosaukšanu nesteidzās un Kalnmeieru nominēja tikai jūnija vidū.

Pēc nominēšanas vairāku Saeimas frakciju pārstāvji apgalvoja, ka pirmo reizi dzird ģenerālprokurora amatam izvirzītā Ērika Kalnmeiera vārdu un pagaidām atturas prognozēt iespējamo atbalstu viņam, bet partijas "Jaunais laiks" (JL) vadītāja Solvita Āboltiņa apgalvoja, ka jau pirms kandidāta oficiālās nominēšanas saņēmusi "politikas aizkulišu darboņa" īsziņas, ka Kalnmeiera apstiprināšanai balsu pietiekot.