Sodu reģistrs neapkopo izglītības iestāžu pieprasījumus par sodāmību pirms skolotāju pieņemšanas darbā  (3)

Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72.pantā noteikts, ka par bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājiem un darbiniekiem, kurās uzturas bērni, nedrīkst strādāt personas, kuras pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus, kuras pieļāvušas amorālu uzvedību darbā vai ārpus darba, un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu.

Izglītības iestādēs liegts strādāt personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas -, kurām tiesa ir piemērojusi Krimināllikumā noteiktos medicīniska rakstura piespiedu līdzekļus par nepieskaitāmības stāvoklī izdarītu Krimināllikumā paredzētu noziedzīgu nodarījumu.

Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka, pieņemot darbā bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestāžu vadītājus un darbiniekus, kurās uzturas bērni, pieprasāma informācija par viņu iepriekšējo darbību, kompetenci un pieredzi. Darba devējam ir obligāts pienākums pieprasīt no Sodu reģistra izziņu par šo personu sodāmību.

Darbinieks vai iestādes vadītājs, pildot savus pienākumus, ir atbildīgs par bērna tiesību ievērošanu. Ja ir pamatotas aizdomas par to, ka personas pieļāvušas bērna tiesību pārkāpumus, darba devējs attiecīgos darbiniekus atstādina no amata līdz lietas apstākļu noskaidrošanai.

Izglītības likuma 50.pantā noteikts, ka strādāt par pedagogu nedrīkst persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta, persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, valsts vai pašvaldību dibinātās izglītības iestādēs nedrīkst strādāt persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu - citu valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz starptautiska līguma pamata, kā arī ārvalstu dibinātās izglītības iestādēs vai to filiālēs strādājošos pedagogus. Par pedagogu nedrīkst strādāt arī persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemtas aizgādības tiesības.

Stepanovs informēja, ka patlaban Sodu reģistrs, atbildot uz izglītības iestāžu pieprasījumiem, sniedz ziņas tikai par personu sodāmību Latvijā. Ja izglītības iestādei ir nepieciešams saņemt ziņas par citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts valstpiederīgo "viesskolotāju", tad izglītības iestādei, pamatojoties uz ES Padomes pamatlēmumu, ir jānosūta pieprasījums Informācijas centram, norādot tajā attiecīgo ES dalībvalsti, no kuras nepieciešams pieprasīt informāciju. Attiecībā uz trešo valstu valstpiederīgajām personām šādas ziņas gan iegūt nav iespējams.

Kā pastāstīja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) vadītāja un Ziemeļvalstu ģimnāzijas direktore Dzintra Kohva, regulāri tiek pārrunāts jautājums par to, ka skolā nedrīkst pieņemt nevienu personu, pirms nav saņemta atbilde no Sodu reģistra par personas nesodāmību. "Es neriskēšu apgalvot, ka pilnīgi visi skolu direktori tā rīkojas, taču es regulāri LIVA sanāksmēs atgādinu šo jautājumu," sacīja Kohva.

Runājot par viesskolotājiem, kuri Latvijā ierodas no citām valstīm, Kohva stāstīja, ka šie skolotāji ieradušies ar izziņu no savas valsts. Taču Rīgas Izglītības pārvalde jau pirms vairākiem gadiem aktualizējusi jautājumu par to, ar kādiem nosacījumiem skolā drīkst ienākt brīvprātīgie, reliģisko draudžu pārstāvji.

"Nākamais būs brīvprātīgā darba gads, un es esmu rosinājusi domāt, kādas prasības noteikt brīvprātīgajiem. Pedagogiem ir nepieciešama izziņa no Sodu reģistra, sanitārā grāmatiņa, lai būtu pārliecība par veselības stāvokli, bet uz brīvprātīgajiem šie nosacījumi neattiecas. Piemēram, ja skolā kādu pasākumu pieteiktos organizēt bērna vecāki vai radinieki, vai man uzreiz būtu viņiem jāpieprasa izziņa no sodu reģistra un jāliek atnest sanitāro grāmatiņu? Tas būtu dīvaini, bet no otras puses, zinot, ka dzīvē dažreiz gadās kā ļaunākajā murgā, brīvprātīgā darba ideju skolā īstenot ir sarežģīti," uzskata Kohva.

Viņa ir ļoti piesardzīga arī par zināmu un nezināmu kristīgo organizāciju pārstāvju iniciatīvām skolās.

Pirms došanās ziemas brīvdienās Kohva aicinās klašu audzinātājus pārrunāt ar skolēniem drošības jautājumus gan uz ceļa, gan saskarsmē ar svešiem cilvēkiem, lai bērni prastu pasargāt sevi.