Savukārt Krievijas interesēs varētu būt iepazīstināt Latvijas zinātniekus ar Krievijas izlūkdienesta materiāliem, kas apliecina, ka Rietumi nodeva Baltijas valstis jau pirms 1940.gada jūnija notikumiem. Vienlaikus Feldmanis piebilda, ka šie materiāli var būt apstrīdami.
"Pirmā tēma, visticamāk, neskars okupāciju, bet mēs no tās lietas neatteiksimies.. Okupācija ir mūsu vēstures sarkanā līnija.. Mūsu pozīcija ir stingra par pagājušā gadsimta notikumiem 39. un 40.gadā. Komisijas darbs būs virzīts tādā gultnē, lai tas būtu lietderīgs Latvijai," norādīja Feldmanis.
Pēc vēsturnieka domām, arī Krievija ir ieinteresēta sadarboties ar Latvijas zinātniekiem par 39. un 40.gada notikumiem, un pauda cerību, ka no Krievijas komisijā būs nopietni vēsturnieki.
Komisijas darbības centrā būšot 20.gadsimta notikumi, piemēram, sovjetizācija. "Mums ir jāiet uz kompromisiem [attiecībā uz tēmām]," piebilda Feldmanis.
Viņš arī atzina, ka Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojums par piekļuvi arhīviem ir cerīgs, taču "mēs neesam tik naivi, lai domātu, ka uzreiz visi arhīvi tiks atvērti". "Mēs spiedīsim uz arhīvu atvēršanu. Daudzi mūsu vēsturnieki nav guvuši pretimnākšanu no Krievijas šajā jautājumā," sacīja Feldmanis.
Komisijas sastāvs no Latvijas puses, kā arī darba programma, kas pēc tam tiks saskaņota ar Krieviju, būs zināms 10.-15.janvārī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
