Lieta ierosināta pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta pieteikuma, kurā norādīts, ka apstrīdētā norma esot pieņemta, pārkāpjot Ceļu satiksmes likumā ietverto pilnvarojumu, proti, no likuma neizrietot likumdevēja pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt to, ka, lai atgūtu transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, personai ir pienākums kārtot eksāmenu.
Satversmes tiesa norādīja, ka ar likumdevēja pilnvarojumu izpildvarai jāsaprot ne tikai viena konkrēta, lakoniska tiesību norma, bet paša likuma būtība un mērķi.
Tiesa atzina, ka personu, kas izdarījusi būtisku pārkāpumu ceļu satiksmē, kura rezultātā tai atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, nevar uzskatīt par kvalificētu transportlīdzekļa vadītāju. Tādējādi šādai personai ir atkārtoti jānokārto attiecīgi eksāmeni, lai tā apliecinātu savu kvalifikāciju.
ST uzskata, ka likumdevējs pietiekami skaidri formulējis Ceļu satiksmes likuma mērķi, savukārt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas kārtību uzdevis izstrādāt Ministru kabinetam. Līdz ar to Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto normu, ir rīkojies tam piešķirtā pilnvarojuma ietvaros, tādējādi apstrīdētā norma atbilst Satversmei.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tas stāsies spēkā dienā, kad tiks publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
