Kārlis Krēsliņš: Kas noticis 21.gadsimta pirmajā desmitgadē?  (1)

Daži saka – globālā pasaule, globalizācija – vai, pēc Tomasa Fridmana teiktā, – pasaule ir plakana. Bet tēlaini var teikt, ka pasaule ir kļuvusi "šķidra" - viss "tek" uz turieni, kur labāk, un visu, kas aiztek, var iedalīt trijās lielās grupās: nauda, cilvēki un idejas.

NAUDA. Pasaules Banku sistēma pārvieto apmēram 2 triljonus dolāru dienā, un nauda plūst uz turieni, kur tai ir labāk. Piemēram, no Krievijas 2010.gada 11 mēnešos uz Rietumiem aizplūda ap 29 miljardi dolāru, bet kompāniju aktīvi vai investīcijas Rietumos izauga par 40 miljardiem dolāru.

Daži fakti par korupcijas apjomiem. KF prezidents Dmitrijs Medvedevs pirms dažiem mēnešiem paziņoja, ka no valsts iepirkumiem 5 triljonu rubļu apmērā viens triljons vai 20% tiek nozagti.

Nesen holdinga "Petromed" viceprezidents Sergejs Koļesņikovs paziņoja, ka 35% naudas uzreiz aiziet aiz robežas "vajadzīgajiem" cilvēkiem.

Gandrīz visās valstīs ir problēmas ar korupciju un ēnu ekonomiku. Jautājums ir par šīs "slimības" stāvokli valstī. Pagaidām tikai demokrātijas principu ieviešana valsts pārvaldē ir ļāvusi veiksmīgi cīnīties ar šo "slimību", bet ne pilnīgi to izārstēt.

Var jau detalizētāki skatīt, kā pārvietojas cilvēki un idejas, bet tas ir atsevišķa raksta temats. Spilgts piemērs ir Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, kas pēc atcelšanas no amata ar ģimeni aizbrauca uz Londonu un, kā rakstīja Londonas prese, nopirka pēc Bekingemas pils otro lielāko savrupmāju.

Krievijas ierēdņi neplāno visu mūžu dzīvot savā valstī, bet jebkādu draudu gadījumā dodas uz Rietumiem. Latvijas biznesam ir labi jāpārzina savi biznesa partneri gan Austrumos, gan Rietumos.

Kas noticis 21.gadsimta pirmajā desmitgadē?

Kādi notikumi bija svarīgi pasaulē un Latvijā? Domāju, atbilde būs subjektīva, jo svarīgi notikumi ir bijuši dažādās cilvēku darbības jomās, un katram var būt savs viedoklis. Es izsaku savu versiju, nedaudz to pamatojot.

I. Zinātnē pētījumi notiek daudzu gadu garumā pirms iezīmējas vai tiek sasniegts konkrēts rezultāts. Piemēram, tika uzcelts un iedarbināts pasaules jaudīgākais paātrinātājs – Hadronas koalaiders (Large Hadron Collider – LHC), kas pēc prognozēm ļaus pētīt Visuma rašanās teoriju. Nobela prēmijas laureāta Karlo Rubija (Carlo Rubbia) viedoklis, kuru viņš izteica 2008.gada septembrī, par LHC izmantošanas iespējām, ir šāds:

"Visuma dzimšanas momentā ar Lielo sprādzienu matērija un antimatērija radās vienādos daudzumos. Kāpēc tagad Visumā mēs novērojam tikai matēriju? Kur palika antimatērija?".

2010.gadā tika radīta antiviela – antiūdeņradis, kas tika noturēts, saglabāts mērāmo laika sprīdi; atklāts jauns – 117. – elements, kam vēl nav dots nosaukums.

Daudz veiksmīgu pētījumu bija bioloģijā un medicīnā, piemēram, tika nošķirts vēža slimības genoms, izveidots mākslīgais genoms, kas tika ievietots baktērijā, atklāts mūsu tālo senču – neandertāliešu – genoms un iespēja izpētīt, ka eiropiešiem un Āzijas iedzīvotājiem ir kopēja izcelsme, bet Āfrikas iedzīvotājiem izcelsme ir cita. Tiek veikti pētījumi, kā izaudzēt atsevišķas dzīvo būtņu (ieskaitot cilvēku) daļas, piemēram, aknas, nieri utt., kā arī ir iestrādes veidot dzīvu būtni ar programmētām īpašībām, piemēram, "ideālo" karavīru. Tiek diskutēts par šo jautājumu ētisko pusi.

Lieli panākumi ir kosmosa izpētē, jo ir atklātas 500 planētas un planētu sistēmas, kas pastiprina hipotēzi, ka mēs neesam vienīgie Visumā. Gūts apstiprinājums par ūdens klātbūtni uz Mēness un Marsa. Praktiski ir īstenots kosmiskā kuģa projekts ar saules burām, kas dodas uz Saules sistēmas planētu – Merkūriju. Varētu minēt arī citus panākumus zinātnē. Zinātne veido bāzi, kas vēlāk maina pasauli.

II. 2001.gada 11.septembra terora akts Ņujorkā. Teroristi pieteica asimetrisku karu pasaules lielvalstij – ASV. Karu bez uzvarētājiem, bet ar daudzu nevainīgu cilvēku bojāeju. Pirmo reizi NATO vēsturē tika "iedarbināts" NATO līguma 5. pants. Pasaule mainījās. ASV atrada kopēju valodu ar Krieviju cīņā ar teroristiem. Teroristi kļūst par galveno draudu gan NATO, gan ES valstīm. Tas ir ietverts arī ES 2003. gada Drošības stratēģijā, kur nosaukti 11 galvenie draudi ES valstīm. Saraksts sākas ar klimata pārmaiņām, nabadzības un bada jautājumiem un beidzas ar terorismu un masu iznīcināšanas ieroču (MII) izmantošanu.

Pētījumu ASV norāda, ka MII lietošana ir ļoti iespējama, jautājums ir tikai – kur un kad? Tāds secinājums ir svarīgs visām valstīm un liek veidot savu valsts fiziskās drošības (aizsardzības) sistēmu, pamatojoties uz mūsdienu draudu, risku un izaicinājumu izpēti un analīzi.

NATO operācija Afganistānā, kur piedalās ne tikai NATO dalībvalstis, no vienas puses, ir atbildes reakcija uz teroristu uzbrukumiem Rietumu pasaulei, bet vienlaikus NATO pārstāv ANO un darbojas tās interesēs ārpus NATO valstu robežām. Tas iezīmē jauno NATO pamatuzdevumu.

NATO 1999. gada augstlīmeņa sanāksmē Ņujorkā tika pieņemtas procedūras NATO paplašināšanai. Valstīm, kas gribēja iestāties NATO, tika piedāvāta gatavības noteikšanas forma – Rīcības plāns dalībai NATO (RPDN).

III. 2004. gads – Latvijas iestāšanās ES un NATO. Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm juridiski atgriezās Rietumvalstu saimē. 2008. gada militārais konflikts Gruzijā vēlreiz pierādīja mūsu lēmuma pareizumu.

IV. Pasaules ekonomiskā krīze. Krīze ir skārusi arī Latviju. Krīzes sākumu eksperti var vērtēt dažādi, bet Latvijā mēs tās sākumu izjutām 2009. gadā. Diskusijas ir par tās zemākā punkta sasniegšanas laiku, un šeit daļēji ir speciālistu un politiķu interpretācijas. Izpētes jautājumi ir, no vienas puses, kā rodas krīzes, to rašanās iemesli pasaulē, ES un konkrēti Latvijā, bet, no otras puses, atklāts jautājums ir par Latvijas vadības darbības efektivitāti gan krīzes novēršanā, gan tās pārvarēšanā, jo ir zināms teiciens, ka no kļūdām jāmācās.

V. Neo Latvijā un WikiLeaks skandāls. Personīgi man, kā habilitētam inženierzinātņu doktoram, šie notikumi šķiet paši svarīgākie šajā desmitgadē un, domāju, pamatoti, jo Ilmārs Poikāns un Džulians Asanžs (Julian Paul Assange) ir atzīti par gada cilvēkiem atbilstoši Latvijā un pasaulē.

Tās ir iespējas bez cilvēku upuriem veiksmīgi cīnīties par subjektīvo taisnību pat atsevišķiem cilvēkiem, pret atsevišķas valsts vai organizāciju spēcīgo birokrātijas "mašīnu".

Interneta iespējas ir ļoti lielas. Zinātne nosaka, ka informāciju pilnīgi var noslepenot tikai tad, ja atslēgas koda simbolu skaits nav mazāks par informācijas simbolu skaitu. Tas nozīmē, ka praktiski nevar izveidot informācijas apmaiņas kanālu, kuru nevarētu "uzlauzt." Tas ir fakts, ar ko jārēķinās gan pasaules valstu struktūrām, gan atsevišķiem pilsoņiem. Cilvēkiem ir jāsaprot, ka katra mūsu darbība, pārvietošanās un atrašanās vieta var tikt kontrolēta. Vēl oficiāli aizsargātas paliek, vai cilvēkiem vismaz tā šķiet, katra cilvēka jūtas un domas. Bet tās citiem nav zināmas nosacīti, jo reāli ir gan tehniski, gan citi ietekmēšanas līdzekļi, kas ļauj gan uzzināt, gan kontrolēt arī šo jomu.

Plašsaziņas līdzekļi vienmēr ir centušies pievērst uzmanību pie varas esošo cilvēku krimināliem, juridiskiem vai morāles pārkāpumiem. Tagad šīs iespējas ir ievērojami paplašinājušās. Piemēram, Neo nodemonstrēja, kur, cik, kas, kā un kādus atalgojumus saņem. Tas rosināja ministrijām pašām publicēt šādus datus.

"WikiLeaks" neatklāja nekādus lielos noslēpumus, bet toties apstiprināja daudz informācijas, kura bija neoficiālās informācijas statusā. Piemēram, ASV diplomātiskā sarakste parāda, ko īstenībā domā ASV diplomāti par atsevišķiem politiķiem, politiskajām partijām un situāciju kādā valstī bez diplomātiskajiem vārdiem. Šīs publikācijas nedaudz atsedza reālpolitikas darbības principus.

Šeit varētu nošķirt satraukumu par Baltijas reģiona aizsardzības plānu. Lietuvas prezidente par tāda plāna nepieciešamību atklāti izteicās vismaz divas reizes Rīgas gadskārtējās starptautiskajās konferencēs par drošības jautājumiem. Tāda plāna esamība nebija liels noslēpums ne NATO, ne mūsu austrumu kaimiņiem.

Iespējams, plānam bija dots nepareizs nosaukums. To vajadzēja nosaukt par Baltijas reģiona krīzes pārvaldes plānu. Gan ES drošības stratēģijā, gan NATO stratēģiskajā konceptā ir atzīmēts, ka konvencionāla kara vai uzbrukuma no ārienes ES un NATO valstīm nebūs. Toties ir liela teroristu uzbrukumu (arī ar masu iznīcināšanas ieroču lietošanu), kiberuzbrukumu, un kiberkaru varbūtība. Tie jau notiek pasaulē, tāpat kā tehnoloģiskās un dabas katastrofas utt., kuru neitralizācijai vai seku likvidēšanai ir vajadzīga valstu labi koordinēta sadarbība. Piemēram, Igaunija par lielāko risku vai apdraudējumu mūsu reģionam uzskata Baltijas jūras saindēšanos, jo tās dzelmēs un nelielajos dziļumos ir daudz ķīmisko ieroču no I un II pasaules kara.

Neo vismaz Latvijā atklāja mūsu dzīves jaunu lapaspusi gan informācijas jomā, gan labākai sapratnei par politiķu un vadītāju neoficiālo darbību. WikiLeaks skandāls to pastiprināja pasaules līmenī. Tagad vairs nebūs iespējams jaunais Molotova-Ribentropa pakts vai Katiņas notikumu slēpšana vairākus gadsimtus. Tagad, parādot reālpolitiku, kad mērķis attaisno līdzekļus, vēlētāji un iedzīvotāji varēs labāk saprast, kas ir kas.

Tagad cilvēkiem ir pavērušās konceptuālas iespējas uzzināt "melnās un pelēkās" naudas ceļus. "Bank of America", acīmredzot ir nopietni iebiedēta ar draudiem, ka skandalozā vietne WikiLeaks varētu publicēt informāciju par koruptīviem darījumiem, ziņo ārvalstu mediji. WikiLeaks dibinātājs Džulians Asanžs jau iepriekš draudējis, ka ASV lielākajām bankām dokumenti tiks publiskoti. Viņš arī norādīja, ka Amerikas bankā valda "korupcijas ekosistēma".

Ir zināms fakts, ka vēža slimības iedīgļi ir katra cilvēka organismā, bet tie attīstās noteiktos apstākļiem, kas daudzus gadus tiek pētīti. Slimību cilvēka organismā ir ļoti grūti ārstēt, un to varēja uzvarēt, ja bija operācijas agrīnā stadijā. Tagad zinātne ir tuvu tam, lai uzvarētu šo komplicēto slimību.

Man tas asociējas ar korupciju valstī. Katrā valstī tā ir, un jautājums ir tikai par tās lielumu. Par situāciju Krievijā jau rakstīju, kad pat KF prezidents atzīst, ka 20% tiek nozagti vai aiziet korupcijai. Latvijā neoficiāli runā par 10%.

Neo, un galvenokārt WikiLeaks, atrada metodi, kā cīnīties ar šo valstu un sabiedrības slimību - "vēzi" jeb korupciju: izgaismojot priekšniekiem, ierēdņiem, politiķiem vai vienkārši cilvēkiem piederošās naudas plūsmas, ieskaitot dažādas ārvalstu bankas un uzņēmumus. Tā tiek izgaismoti arī koruptīvie darījumi. Tas ir ļoti nopietns trieciens korupcijai kopumā. Lai veicas tiem, kas paceļ slepenības plīvuru par negodīgajām lietām.

VI. NATO augstlīmeņa sanāksme un NATO jaunais stratēģiskais koncepts. Tas ir nozīmīgs notikums, jo pirmo reizi NATO pastāvēšanas vēsturē notiek militārā operācija ārpus NATO valstu teritorijas (Afganistāna) un NATO stratēģiskajā konceptā tiek uzsvērts, ka galvenais izaicinājums vai cīņa pārvietojas uz interneta vidi: kiberuzbrukumi un kiberkarš.

Daži piemēri, notikumi Igaunijā, saistībā ar pieminekļa pārvietošanu, interneta bloķēšana, Irānas kodolprogrammas bloķēšana uz laiku caur internetu, Pentagona datu bāzes daļēja "uzlaušana" utt., bet skaidrs un efektīvs piemērs ir WikiLeaks skandāls.

Par kompleksās nākotnes (Multiple futures – MF) projekta sākumu ir uzskatāms 2008.gada marts, kad tika izveidota daudznacionāla un starpfunkcionāla darba grupa, kas 2008.gada maijā uzsāka MF projekta izstrādi. Kopumā MF projektā tika iesaistīti vairāk nekā 500 politiskie, militārie, civilie un ekonomiskie eksperti no 45 valstīm, kuri pārstāvēja vairāk nekā 60 dažādas organizācijas.

NATO organizēja daudzas sanāksmes un patiešām veica kompleksās nākotnes izpēti. Par to liecina Ietekmējošo faktoru izvēle, kuru izpēte tika veikta. Tie nav tikai ar militārās aizsardzības jomu saistītie faktori, tie ir faktori, kas noteiks pasaules komplekso nākotni.

Loģiski ir, ka NATO pieņem jauno stratēģijas konceptu, kur nosaka NATO vietu un uzdevumus pasaules (kompleksās nākotnes) drošības sistēmā. Tas ļaus pamatoti pareizi noteikt NBS vietu valsts drošības sistēmā un atbilstoši – NBS uzdevumus.

VII. ASV un Krievijas vienošanās par līgumu "START". Jauno līgumu "START" 2010. gada 8.aprīlī Prāgā parakstīja ASV un Krievijas prezidenti. Šis līgums būs spēkā desmit gadus un paredz, ka katrai pusei ir jāsamazina kodolgalviņu skaits no pašlaik atļautajām 2200 līdz 1550, kā arī jāsamazina raķešu palaišanas iekārtu skaits līdz 800. Jaunais līgums aizstās 1991.gadā parakstīto līgumu "START", kura termiņš beidzās 2009. gada 5. decembrī, bet kuru abas puses turpināja ievērot. Sarunas par jauno līgumu "START" ieilga abu pušu domstarpību dēļ.

Ar ko ir svarīgs šis līgums?
1. 90% pasaules kodolieroču ir ASV un Krievijas arsenālā, un to daudzums ir pietiekams, lai iznīcinātu dzīvību uz Zemes vairakkārt.
1. Svarīgi ir mazināt kodolieroču izplatīšanos, un līgums parāda kodolieroču lielvalstu darbību pareizajā virzienā.
2. Ekonomiskā puse. Tagad ir aizliegts izmēģināt kodolieročus, un tas rada problēmas noteikt esošo kodolieroču kvalitāti. Aktuāls ir jautājums, vai atsākt kodolieroču ražotni, ja nav tāda līguma?
3. Lielākās problēmas ir kontroles sistēmas pilnveide. Kontroles sistēma rada un nostiprina valstu labāku sapratni un uzticēšanos. Papildinājums tam ir Pretgaisa vai pretraķešu aizsardzības sistēmas izveide Eiropā.

VIII. Notikumi Krievijā. Prezidenta maiņas procedūras bijušas un gaidāmas. Karš Gruzijā. Gāzes kari ar Ukrainu. Konflikts ar Baltkrievijas prezidentu. Maskavas mēra maiņas procedūras. Hodorkovska tiesāšana un spriedums, kas rada daudz jautājumu un kuru uztver kā politiski motivētu. Terora akti, kuri notiek gandrīz katru dienu. Nacionālie konflikti. Cilvēktiesību ievērošana. Tiesu sistēmas degradācija. Borisa Ņemcova, Eduarda Ļimonova un citu arestēšana un notiesāšana, milicijas darbinieku nepatiesu liecību sniegšana gan brīvprātīgi, gan pēc priekšnieku komandas konceptuāli pasliktina demokrātisko situāciju valstī.

IX. Polijas prezidenta un valsts vadības bojāeja aviokatastrofā. Katiņas vēstures un tagadnes notikumi. Palika daudzi neatbildēti jautājumi par aviokatastrofu, kas radīja un rada dažādas notikuma versijas un "sazvērestību teorijas." Galvenais, ka Polija palika neapmierināta ar izmeklēšanas rezultātiem un papildus iesniedza Krievijai neatbildētu jautājumu sarakstu. Tas var radīt šo valstu attiecību pasliktināšanos. Situācija Krievijā rada daudzus jautājumus gan ES, gan ASV, un tas kopumā nepalielina optimismu par sadarbības paplašināšanu ar Krieviju nākotnē.

X. Latvijas Saeimas vēlēšanas. Tās bija savdabīgas. Tajās pirmo reizi piedalījās galvenokārt partiju apvienības. Gan pirmsvēlēšanu kampaņā, gan nākamgada budžeta veidošanā skaidri tika nodemonstrēta valsts pārvaldes zemā darbības efektivitāte un Saeimas autoritātes zemais līmenis, kas ekonomiskās krīzes apstākļos ir būtiski.
Saeimas vēlēšanas kampaņa un tās rezultāti ir piemērs tam, kā var ietekmēt lielāko daļu vēlētāju, bet tie ir īslaicīgi rezultāti, jo ilgtermiņā vai pat vidējā termiņā vēlētāji saprot, kas ir kas. Tālāk ir divas izejas: pāriet uz autoritāro valsts pārvaldes režīmu, vai sakārtot valsts pārvaldi demokrātiskā ceļā.

Kārlis Krēsliņš