ASV īpašā sūtņa holokausta jautājumos Duglasa Deividsona vizītes laikā līdz šim notikušās tikšanās ar Latvijas amatpersonām prezidents uztver kā dialogu, kur abas puses izklāsta savu viedokli un tiek meklēti risinājumi, sacīja prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa.
Tomēr vizīte vēl nav beigusies, un pagaidām Zatleram nav bijusi iespēja uzklausīt amatpersonas, kas ir tikušās ar ASV sūtni.
Jau ziņots, ka, pēc Zatlera domām, jautājums par kompensāciju izmaksu ebreju kopienai par nacistu okupācijas laikā atņemtajiem īpašumiem ir jādiskutē no juridiskā un morālā aspekta, sacīja Rassa.
Šis ir nopietns jautājums, kas prasa vispusīgu un rūpīgu analīzi, uzskata Zatlers.
Jau ziņots, ka Deividsons šodien pēc Saeimas Ārlietu komisijas sēdes žurnālistiem sacīja, ka ebreju kopienai ir jāatdod holokausta laikā atņemtie īpašumi, nevis jāatmaksā nauda.
"Cik man zināms, mēs nerunājām par naudas summu, bet to, kas viņiem ir piederējis," sacīja Deividsons, uzsverot, ka tā ir atšķirība no pirms vairākiem gadiem Latvijas parlamentā skatītā likumprojekta. Viņš pieļāva, ka jautājumu, ko darīt ar pašlaik aizņemtajiem īpašumiem, būs jārisina likumdošanas ceļā, jo ir veidi, kā veikt restitūciju vai pasākumus, lai šīs ēkas varētu izmantot.
"Es esmu vienkāršs amerikānis, kura valstī ir princips, ka, ja tev atņem īpašumu, tev ir tiesības to atgūt. Informējiet mani, ja Latvijā ir citāda juridiskā sistēma," sacīja ASV sūtnis, uzsverot, ka arī citām grupām, piemēram, dažādām kristiešu konfesijām, ir jābūt tiesībām atgūt savus īpašumus.
Viņš uzsvēra diskusijas sākšanas nozīmīgumu, jo holokausta kontekstā tas ir vēl nenokārtots jautājums, kura atrisināšana uzlabos Latvijas tēlu un reputāciju.
"Jūsu valsts nav vienīgā ar šādu situāciju," sacīja sūtnis, norādot, ka šis ir aktuāls jautājums arī Lietuvā un visā Centrāleiropā.
Deividsons norādīja, ka nav šeit ieradies, lai diktētu, kas ir jāpieņem, vai lai nosauktu konkrētus skaitļus vai kompensācijas apjomu, - viņš arī nezinot, par cik daudziem īpašumiem ir runa.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem uzsvēra, ka notiek dialogs ar ebreju kopienu, tomēr svarīgi esot nodalīt iespējamo īpašumu kompensāciju no valsts budžeta maksājumiem, par kuriem esošajā situācijā nevarot būt runa.
Kā ziņots, Latvijā ieradies ASV īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons, lai apspriestu holokausta laikā atsavinātā ebreju kopienas un bezmantinieku īpašuma atdošanu. Viņam paredzētas vairākas tikšanās ar valsts amatpersonām.
Summa, kas tiek minēta ebreju kopienas īpašumu kompensēšanai, ir ap 30 miljoniem latu. Holokaustā cietušo ģimenes sagaida, ka Latvija šīs kompensācijas atlīdzinās, un pašlaik, kad valsts budžets ir pieņemts, tās grib atsākt sarunas, kas nebija iespējamas iepriekšējās valdības laikā, iepriekš skaidroja ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (V).
Ministrs piebilda, ka kompensācijas tiek prasītas par vairākiem īpašumiem Latvijā, kuriem nav juridiski tiesiskas pārmantojamības, - ebreju organizācijas, kam piederējuši šie īpašumi, ir likvidētas, cilvēki ir gājuši bojā.
Ņemot vērā demokrātijas un tiesiskuma principu, patiesība ir kaut kur pa vidu - "soli pa solim ir jāpēta situācija, tad var saprast, kas īsti ar katru konkrēto īpašumu ir", uzskata Kristovskis un piebilst, ka šādi paši kompensāciju principi būtu jāattiecina uz visu nāciju cietušajiem.
Deividsona vizīte Latvijā būs pirmā kopš viņa amatā stāšanās 2010.gada aprīlī, un tās laikā plānots apspriest Deividsona mandātā ietvertos jautājumus - holokausta izglītība, piemiņa, pētniecība un īpašumu restitūcija.
Vizītes laikā tiks diskutēts par restitūciju izmaksu jeb finansiālu atlīdzināšanu ebreju kopienai par sabiedrisko un bezmantinieku ebreju īpašumiem, par kuriem vēl nav samaksāta kompensācija un kuri nacistu okupācijas laikā tika atņemti kopienai vai arī ebrejiem, kuri un kuru ģimenes tika nogalinātas holokaustā.
"Tā kā ebreju organizācijas nacistu okupācijas laikā tika iznīcinātas, tad ebreju kopiena nevarēja izmantot restitūciju pieprasīšanas laiku sākuma posmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tagad, kad ebreju kopiena ir sevi atjaunojusi, ASV vēlme ir atbalstīt dialogu starp Latvijas valdību un kopienu, lai atrisinātu šos būtiskos jautājumus, kas saskan ar Prāgas pamatnostādnēm, ko pagājušā gada jūnijā atbalstīja Latvija, ASV un 41 cita valsts," skaidroja ASV vēstniecība.
"Pirms nomirst pēdējie holokaustā izdzīvojušie, šie īpašumi noteikti ir jāatdod atpakaļ," uzsvēra ASV vēstniecība, norādot, ka saskaņā ar Prāgas pamatnostādnēm, ja īpašuma atgūšana nav iespējama, piemērots risinājums ir taisnīga kompensācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
