Foto: LETA
Valdība otrdien no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra Finanšu ministrijai (FM) 23 180 latus juridisko pakalpojumu iegādei, lai juristi pārstāvētu Ministru kabinetu (MK) Satversmes tiesā (ST) lietā, kas ierosināta pēc "Saskaņas centra" (SC) un PCTVL deputātu pieteikuma par Kredītiestāžu likuma normām, kas regulē kredītiestādes pāreju citām personām un attiecas arī uz "Parex bankas" sadalīšanu.

Rīkojuma projekta dokumentos skaidrots, ka 23.februārī notiks ST sēde šajā lietā, kurā valdību pārstāvēs Finanšu ministrija (FM). Pilnvarot FM pārstāvēt valdību tiesā MK nolēma pirms nedēļas. Ja jautājums netiks steidzami izskatīts, FM brīdināja, ka nespēs valdību tiesā pārstāvēt pilnvērtīgi. Valdība arī atļāva FM nekavējoties veikt iepirkumu un slēgt līgumu par pārstāvības nodrošināšanu ST.

FM skaidro, ka, "ņemot vērā lietas nozīmību un sarežģītību", ministrija nolēma publiskā iepirkuma kārtībā piesaistīt valdības interešu pārstāvībai zvērinātu advokātu biroju, kā arī konstatēja, ka FM nepieciešami papildus finanšu līdzekļi. FM norāda, ka veikusi tirgus izpēti pirms iepirkuma procedūras organizēšanas, noskaidrojot nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru, kas ir 19 tūkstoši latu bez pievienotās vērtības nodokļa.

Jau vēstīts, ka apstrīdētās normas ievieš noteikumus, pēc kuriem notiek kredītiestādes pārejas citu personu īpašuma vai lietošanā. Normas nosaka nepieciešamību iegūt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauju kredītiestādes pārejai, kā arī to, ka noteiktos gadījumos kredītiestādes pāreju nevar atzīt par spēkā neesošu. Apstrīdētās normas Kredītiestāžu likumā ieviestas 2009.gada februārī un oktobrī.

Deputātu iesniegumā ST norādīts, ka apstrīdētajām normām neesot leģitīma mērķa. Vienīgais normu pieņemšanas mērķis esot ļaut kredītiestādei izvairīties no daļas savu saistību izpildes. Pieteikumā arī analizēts akciju sabiedrības "Parex banka" restrukturizācijas plāns un bankas sadalīšana "labajā" un "sliktajā" daļā, norādot, ka apstrīdētās normas ļauj kredītiestādes kreditorus iedalīt divās grupās, vienai grupai sniedzot garantijas par saistību izpildi pret viņiem, bet otru pakļaujot riskam zaudēt savu mantu. Pieteikumā pausts viedoklis, ka likvidējamajā, proti, "sliktajā" bankas daļā palikušo kreditoru iespējas atgūt savus ieguldījumus var būtiski samazināties.

Jau vēstīts, ka SC deputāti ST apstrīdēja vairākas Kredītiestāžu likuma normas, kas regulē kredītiestādes pareju no vieniem īpašniekiem pie citiem. SC uzskata, ka šīs normas ļauj neievērot banku kreditoru interešu aizsardzību. Deputāti uzskata, ka vairāki Kredītiestāžu likumā ieviestie panti ir antikonstitucionāli un vienīgais izskaidrojums tam ir steiga, kādā šie likuma labojumi 2009. gadā tika pieņemti.

Kredītiestāžu likuma normas attiecas uz valsts 2008.gadā pārņemto un nu jau sadalīto "Parex banku", kuras bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim bankā palikuši vairāku miljonu latu noguldījumi subordinētajā kapitālā. Šie ieguldījumi paliks tā dēvētajā "Parex" sliktajā daļā, nevis jaundibinātajā "Citadele" bankā, kuru valsts plāno pārdot. "Parex" sliktās daļas liktenis aizvien nav skaidrs, zināms tkai, ka tās uzdevums ir atgūt pēc iespējas vairāk "slikto" kredītu.

SC iepriekš rosināja grozīt Kredītiestāžu likumu, prasot kredītiestādes pārejas gadījumā sniegt FKTK gan nodevēja, gan ieguvēja trīs gadu darbības plānu. FKTK pret grozījumiem iebilda, bet Finanšu ministrija pauda bažas, ka tie apdraudēs "Parex" sadalīšanu. SC noliedza grozījumu virzīšanu bankas bijušo īpašnieku interesēs, skaidrojot, ka vēlas vien panākt skaidrību un atklātību šajā procesā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!