Foto: LETA
Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) vēlme pēc Saeimas uzticības balsojuma ir "lielisks veids, kā viņai palikt amatā tik ilgi, kamēr pastāv šī valdība", uzskata opozīcijā esošās apvienības "Saskaņas centrs" (SC) Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

Politiķis par nenopietnu sauc koalīcijas "riņķa danci" ap Mūrnieces demisiju, norādot: "Katru nedēļu ar policistiem notiek nesmukumi. Kāds ir labākais risinājums? Neaiziet nav iespējams, bet palikt gribas..."

Pēc tam, kad ZZS "ir zvērējusi Lindai Mūrniecei uzticību, "Vienotībai" kaut ko gražoties vairs nav nekādas nozīmes", portālam "Delfi" sacīja SC līderis, norādot, ka iznākums šāda balsojuma gadījumā ir skaidrs, jo tam būtu koalīcijas 55 balsis, un iespējams, astoņu nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputātu atbalsts. "Un viss, Linda forever," ironizēja Urbanovičs.

SC netaisoties šajā teātrī iesaistīties, jo "šobrīd mēs neesam ne režisori, ne dalībnieki." "Mēs pagaidīsim, kā šis iestudējums beigsies, tāpat kā visa sabiedrība - kā skatītāji, un varbūt tad iestudēsim kādu savu etīdi," sacīja Urbanovičs.

Jau vēstīts, ka Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valde pirmdien oficiāli izlēmusi, ka uz iekšlietu ministra posteni nepretendēs, un joprojām uzskata, ka pagājušajā nedēļā pēkšņi demisiju iesniegušajai iekšlietu ministrei Mūrniecei nevajadzētu atkāpties.

Mūrniece pirmdien medijos izteikusies, ka vēlētos, lai par viņu tiktu sarīkots uzticības balsojums Saeimā, tomēr Saeimas Kārtības rullis un Ministru Kabineta iekārtas likums paredz uzticības balsojumus tikai par Ministru Kabinetu vai Ministru prezidentu, savukārt par atsevišķiem ministriem iespējams vien neuzticības balsojums, par ko Saeimai jālemj, ja to pieprasa, piemēram, vismaz 10 Saeimas deputāti.

"Vienotība" Mūrnieces iespējamo demisiju pārrunās pirmdienas vakarā valdes sēdē, un vēl pirms tam notiks jaunā Mūrnieces un premjera pārstāvētā "Jaunā laika" valdes sēde.

Jau vēstīts, ka Mūrniece negaidīti iesniedza demisijas rakstu pagājušajā nedēļā, atrazdamās atvaļinājumā ārzemēs. Ministre atzinusi, ka lēmums par demisiju pieņemts emocionāli, un pēdējais piliens bija video par policijas darbinieku izdarītajām zādzībā.

Janvāra beigās pēc traģiskās apšaudes Jēkabpilī, kad specvienības "Alfa" darbinieku un bijušo Tukuma policistu sarīkotā laupīšanā un apšaudē bojā gāja viens no viņu vajātājiem – policistiem, Mūrnieci uz demisiju aicināja gan sabiedrība, gan policistu arodbiedrības. Toreiz Mūrniece atbildēja, ka viņas politiskās atbildība ir policijas sakārtošana.

Mūrnieces atbilstība amatam dienas kārtībā bija arī pērn, kad pēc LTV raidījuma "De facto" žurnālistes Ilzes Naglas dzīvokļa kratīšanas ministres demisiju pieprasīja Tautas partija. Toreiz Mūrniece amatu nezaudēja, jo ar 44 balsīm "par", 48 balsīm "pret" un vienam deputātam atturoties Saeima opozīcijas pieprasījumu noraidīja.

Neapmierinātību ar ministres darbu paudusi arī sabiedrība. 10.Saeimas vēlēšanās Mūrniece bija "mīnusiņu" līdere, taču, neskatoties uz sabiedrības acīmredzamajiem iebildumiem, viņa arī otrajā Valda Dombrovska valdībā tika virzīta un apstiprināta iekšlietu ministra amatā.

Mūrniece iekšlietu ministres amatā ir kopš 2009.gada 12.marta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!