LZA prezidents: Latvijas AES būvēšanas brīdī drošības pakāpe būs pieaugusi

Savukārt kodolfizikas doktors Agris Auce, komentējot notikušā ietekmi uz reģionā plānotajiem projektiem, pauda viedokli, ka "antiatompaniku", "antiatomhistēriju", kas sākusies pasaulē, nekautrēsies izmantot pārējo enerģijas veidu lobiji. "Redzēsim Latvijā gāzes lobiju izlecam ārā, uz pasaules arēnas - ogļu lobijus, saules subsīdiju nosmēlējus un pārējos, kas centīsies izmantot negadījumu savās interesēs," sprieda speciālists.

Runājot par Japānu, Ekmanis norādīja, ka valstī kopumā ir aptuveni 55 kodolreaktori un cietusi ir viena AES, kas ir vistuvāk zemestrīces epicentram. Viņš uzsvēra, ka avārija neradās AES konstrukcijas dēļ, bet gan tāpēc, ka ir izpostīta apkārtējā infrastruktūra. Būtībā tas ir sekas no apkārtējās vides iedarbības, secināja LZA prezidents.

Uzsverot zemestrīces nopietnību, Ekmanis atgādināja lasīto, ka piekraste pie reaktora ir nogrimusi par metru un Japānas piekraste pabīdīta no jūras par pusmetru. "Varam iedomāties, cik drausmīgs spēks darbojies! Droši vien neviens konstruktors pasaulē būvējot nevarētu iedomāties, ka tik ārprātīgs var būt ārējās vides iespaids," vērtēja zinātnieks.

"Traģiski, ka ir cietuši cilvēki, bet, no otras puses, no tehnoloģijas viedokļa tas ir efektīvs eksperiments. Japāna ir augsti tehnoloģiski attīstīta valsts un pietiekami demokrātiska, kas visu rādīs un stāstīs, un tā ir neatsverama informācija nākamajiem būvētājiem, konstruktoriem," sprieda LZA prezidents.

Viņaprāt, secinājums ir skaidrs - drošības jautājumi ir primāri, bet jāpievērš uzmanība ne tikai pašam reaktoram, bet infrastruktūrai un apkārtējai videi.

Ekmanis neuzskata, ka Japānas problēmu dēļ pasaule atteiksies no atomenerģijas, jo bez tās nav iespējams iztikt. "Tāpēc ka mums notiek autoavārija Rīgā uz ielas, neaizliegsiet nākamajā dienā jebkādam transportam braukt, jo bez tā nevar izdzīvot. Šeit ir ļoti līdzīgi."

Savukārt par AES Latvijā, viņaprāt, var runāt ar aptuveni 2030.gadu. Viņš mudināja pievērst uzmanību Kaļiņingradā topošajai AES. Vaicāts, vai par tās drošības līmeni būtu jāraizējas, Ekmanis pauda viedokli, ka patlaban pasaule ir atvērta un šādi projekti tiek starptautiski kontrolēti, līdz ar to nevar "pa kluso" uzbūvēt. Ja nebūs drošības starptautiskā līmenī, neviens no viņiem nepirks elektroenerģiju, minēja eksperts.

Viņaprāt, šī iemesla dēļ Latvijā ir jābūt speciālistiem, kas no tā kaut ko saprot un seko līdzi visu laiku.

Viņš atzina, ka nepieciešamība paaugstināt drošības līmeni var sadārdzināt potenciālos AES projektus - gan Latvijā, gan, iespējams, Lietuvā. Tomēr vienlaikus Ekmanis norādīja, ka enerģijas cena neizbēgami augs. Vaicāts, vai izmaksu pieaugums nepadara bezjēdzīgu Ignalinas AES projektu, viņš uzsvēra, ka ir daudz ietekmējošo faktoru, ne tikai izmaksas. Proti, tā kā darbojamies atvērtajā tirgū, nepārtraukti tiek vērtēts, vai izdevīgāk ir darbināt savu staciju vai pirkt elektrību. "Pārdevējs ļoti labi zina, ka jums ir sava stacija, kuru varat momentā palaist, ja par dārgu uzprasīs," skaidroja zinātnieks.

Auce savukārt uzsvēra, ka Japānā vēl nekas nav noticis, ir tikai panika un histērija. Viņaprāt, atdzesēšanas procesā izšķirošas būs nākamās trīs četras dienas.

Viņš arī uzskata, ka saistībā ar Japānas AES problēmām attiecībā uz drošības prasībām nekas būtiski nemainīsies, jo attiecīgie reaktori būvēti sešdesmito gadu beigās vai septiņdesmito gadu sākumā, savukārt tagadējās konstrukcijas ir ar daudz augstākām prasībām. "Arī vecākie reaktori zemestrīci izturēja bez problēmām, problēmas sākās tur, kur nebija uzbūvēta pietiekami augsta cunami siena. Varbūt var teikt, ka šis negadījums parādīja, ka AES, no vienas puses, ir izturīgākas nekā domāts, jo gadsimta spēcīgāko zemestrīci tās pārcieta. Bet nepārcieta cunami, ko konstruktori nebija paredzējuši," vērtēja eksperts.

Auce gan piekrita, ka tas atstās ietekmi uz lēmumiem - samazināsies investoru pārliecība, palielināsies resursu cenas, visi lobiji strādās, lai iztēlotu atomenerģiju kā ļoti bīstamu enerģijas veidu.

Runājot par Vācijas lēmumu uz trim mēnešiem apturēt plānu, kurā bija paredzēts atlikt AES slēgšanu, kodolfiziķis norādīja, ka Vācija tradicionāli ir vēlējusies būt "bezatomu" zeme, tāpēc tas nav nekāds pārsteigums.

Vaicāts, vai Ignalina, kur 2009.gada beigās tika pārtraukta AES darbība, vēl ir bīstama, viņš pauda viedokli, ka ir vairāki bīstami aspekti. "Riski vienmēr pastāv, piemēram, ugunsgrēks var notikt," teica Auce. Savukārt Ekmanis uzsvēra, ka šādi objekti tiek ļoti rūpīgi sargāti. Kā piemēru viņš minēja Salaspils reaktoru, kur visa degviela sen aizvesta, bet teritoriju joprojām rūpīgi apsargā.

Auce piebilda, ka viens no risināmiem jautājumiem ir glabātuve, kuras Lietuvai nav. Viņš neesot pārliecināts, ka Latvija ir izrādījusi vajadzīgo iniciatīvu, lai atkritumu glabātuve nenonāktu mūsu valsts pusē. "Lietuvieši var izvēlēties, kur glabāt, un viņi noteikti atradīs objektīvus apstākļus, lai glabātuve būtu pēc iespējas tālāk no viņiem," uzskata kodolfiziķis.

Tuvākās AES Latvijai ir Zviedrijā, Krievijā pie Sanktpēterburgas, Smoļenskas, taču zinātnieki nesaskatīja īpašu risku saistībā ar tām.

Kā ziņots, sprādziens un kodoldegvielas izkušanas draudi Japānas zemestrīcē cietušajā Fukušimas AES atjaunojuši debates par atomenerģijas drošumu un radījuši šaubas par tās kā tīra enerģijas avota nākotni.