Prezidents Bērziņš atlaistās Saeimas darba kārtību veidos 'padziļināti, nevis tehniski'

Par to otrdien pēc Centrālās vēlēšanu komisijas oficiāli izsludinātā 11.Saeimas vēlēšanu datuma žurnālistiem pavēstīja prezidenta padomnieks likumdošanas un juridiskajos jautājumos Edgars Pastars.

Pastars skaidroja, ka Saeimas prezidijs nevarēja vērtēt parlamenta darba kārtībā nonākušos jautājumos, jo tā ir koleģiālā institūcija, tāpēc, piemēram, izlemt, ka opozīcijas virzītus grozījumus Saeima neskatīs, nebūtu pareizi.

Savukārt prezidents laikā līdz jaunās Saeimas sanākšanai darbosies kā atlaistās Saeimas uzraugs, turklāt šim parlamentam nevar būt "konstitucionālo pretenziju uz lielu strādāšanu", sacīja Pastars.

Saeimas sēdes tiks sasauktas kā ierasts ceturtdienās pulksten 9. Bet Saeimas sēdes var;etu arī nesasaukt katru nedēļu – tas būs atkarīgs no jautājumu daudzuma. Ja komisijas nebūs aktīvi strādājušas un sagatavojušas pietiekami daudz likumprojektu, sēde kādu nedēļu varētu arī nenotikt.

Īpaši svarīgos gadījumos ceturtdienās varētu notikt arī vairākas ārkārtas sēdes. Pastars uzvēra, ka ārkārtas sēdēs darba kārtību nevar grozīt, līdz ar to deputātiem nebūs iespēju pēkšņi iesniegt kādus likumprojektus.

Valsts prezidents arī kontrolēs to, lai par steidzamiem atzīti likumprojekti netiktu izskatīti uzreiz otrajā lasījumā tajā pašā Saeimas sēdē, kurā tie nodoti komisijām. Steidzamības gadījumos Saeimas sēdes varēs sasaukt arī citā laikā, un Ministru prezidentam būs iespēja tieši vērsties pie prezidenta ar šādu lūgumu.

Pastars arī uzsvēra, ka prezidentam nebūs pienākums sasaukt ārkārtas sēdi pēc vienas trešdaļas deputātu pieprasījuma. Līdz Saeimas atlaišanai parlamenta prezidijam bija pienākums to darīt, taču, prezidentam vadot Saeimas darbu, tas būs atkarīgs no viņa brīvās gribas.

Katram izskatāmajam likumprojektam obligāts priekšnosacījums būs anotācija, pat ja likums to konkrētajā situācija arī nepieprasītu.

Ja projektam būs ietekme uz valsts budžetu, būs nepieciešams Finanšu ministrijas atzinums, un pienākums to iegūt būs tiem, kas vēlas projektu virzīt.

Prezidenta kanceleja apņemas īpašu uzmanību pievērst likumprojektiem, pret kuriem izteikti Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pamatoti iebildumi, tāpat svarīgs aspekts būs arī frakciju viedokļu saskaņotība svarīgākajos jautājumos.

Pastars arī uzvēra, ka lēmumi par darba kārtību tiks pieņemti pēc katra jautājuma izvērtēšanas un, ja nepieciešams, pieprasot papildu informāciju, rīkojot sanāksmes un konsultācijas. Valsts prezidents Saeimas sēžu darba kārtību varēs noteikt arī no ārzemēm.

Pastars uzvēra, ka, prezidentam esot ārvalstīs, arī turpmāk viņa pienākumus pildīs Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), tomēr sasaukt parlamenta sēdi viņai nebūs tiesību.

Jautājumos par Satversmes grozīšanu, pilsonību un Saeimas kārtības rulli prezidents pirms to iekļaušanas darba kārtībā vispirms uzklausīs Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli. Pastars norādīja, ka fragmentāra un bieža Satversmes grozīšana nav pieļaujama, jo tā mazina konstitūcijas autoritāti, tāpēc vienā likumprojektā būt pēc iespējas jāapvieno vairāki aktuālie grozījumi.

Pastars atzina, ka grozījumi Satversmē ir nepieciešami, piemēram, jautājumā par deputātu tiesisko imunitāti.

Nākamo Saeimas sēdi prezidents varētu sasaukt 16.augustā.

Jau ziņots, ka Bērziņš, kurš noteiks pašreizējās 10.Saeimas darba kārtību līdz jaunā parlamenta ievēlēšanai un sanākšanai, sola ierobežot priekšvēlēšanu populismu deputātu darbā. Prezidents solīja, ka centīsies ierobežot priekšvēlēšanu populismu, neiekļaujot 10. Saeimas darba kārtībā jautājumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aktivitātēm.

Pēc sestdien notikušā referendumā, kurā piedalījās aptuveni 44% balsstiesīgo iedzīvotāju un 94% no tiem atbalstīja Saeimas atlaišanu, parlamenta darba kārtību līdz nākamo 100 tautas kalpu sanākšanai nosaka prezidents.