Par šādiem datiem ceturtdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes deputātus informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) vadītāja vietniece Maira Roze.
PMLP ir apkopojusi datus par pagājušo gadu, kopš stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, un ziņojums nosūtīts ministrijām. Valdībā to varētu skatīt septembrī.
Taču kopumā gada laikā veikti darījumi 45 miljonu latu apmērā.
"Kopumā gada laikā, kopš stājušies spēkā grozījumi Imigrācijas likumā par nekustamā īpašuma iegādi, kas ļauj pieprasīt termiņuzturēšanas atļaujas, Latvijā veikti ieguldījumi 45 miljonu latu apmērā, bet valsts budžetā tīrā veidā nonākuši viens miljons un 600 tūkstoši latu," sacīja Roze, paskaidrojot, ka šo summu veido nodokļu atvilkumi veiktajiem darījumiem, PVN un īpašumu reģistrējot zemesgrāmatā.
Gada laikā pārvalde saņēmusi 328 lūgumus no ārzemniekiem piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas. Tās arī izsniegtas, un kopumā termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem ieguvuši 778 cilvēki, informēja Roze, norādot, ka šo skaitu veido ģimenes locekļi.
Pārvaldes pārstāve gan teica, ka jūlijā diviem ārvalstniekiem ir anulēta termiņuzturēšanās atļauja, jo konstatēti pārkāpumi ieguldījumu apmērā.
Plaši apspriestā likuma norma, kas stājās spēkā pirms gada, bet vēlāk precizēta, paredz, ka termiņuzturēšanās atļauju ārvalstnieks var pieprasīt uz pieciem gadiem, ja viņš Latvijā ir iegādājies vai viņam pieder nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai lielajās pilsētās 100 000 latu vērtībā, bet citviet – 50 tūkstoš latu vērtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
