Laikraksta eksperimentā iesaistītie deputāti: bija aizdomas par fikciju

Laikraksts atgādina, ka eksperiments notika pirms un pēc vēlēšanām, kad, uzdodoties par kādas ASV informācijas tehnoloģiju firmas pārstāvi, visu lielāko partiju deleģētiem pārstāvjiem žurnāliste piedāvāja ziedot 30 000 latu apmaiņā pret uzvaru kādā valsts iepirkuma konkursā nākotnē. Šāds ziedojums būtu nelegāls ne tikai konkursa "sakārtošanas" darījuma dēļ, bet arī tāpēc, ka maksimālais ziedojuma apmērs ir 20 000 latu un ziedot partijām drīkst tikai privātpersonas, nevis uzņēmumi, vēsta laikraksts. Tomēr tikai divu politisko spēku – Nacionālās apvienības un Zatlera Reformu partijas (ZRP) – pārstāvji no piedāvājuma kategoriski atteicās. Vienotības un SC pārstāvji bija piesardzīgi, taču kategorisku "nē" nepateica. Visatvērtākais piedāvājumam bija Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Viesturs Silenieks, kurš atzina, ka "globāli mēs neiebilstam arī pret tāda veida sadarbību", piektdien eksperimenta rezultātus atgādina laikraksts.

Jautāts par Silenieka izteikumiem, ZZS līderis Brigmanis uzsvēris, ka oficiālo partijas nostāju šādos jautājumos varot paust tikai viņš pats un Raimonds Vējonis. "Un oficiālā nostāja ir, ka mums kategoriski nav pieņemama šāda veida rīcība," teicis Brigmanis. Tāpēc Silenieka izteikumi neesot uztverami kā partijas nostāja, un personīgi Brigmanis no tiem norobežojas. Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars bijis nedaudz skarbāks – viņš norādījis, ka Sileniekam tagad būs jāsniedz paskaidrojumi partijas ētikas komisijai, vēsta ziņu aģentūra Leta.

Savukārt Silenieks "Dienai" palielījis, ka, jau nākdams uz interviju, zinājis, ka tādas ASV kompānijas nemaz neesot, un gājis vien paklausīties, ko piedāvās. Viņš no "uzņēmuma pārstāves" skaidru piedāvājumu ziedot minēto summu nemaz neesot saņēmis. "Dienas mediju" galvenais redaktors Guntis Bojārs gan uzskatot, ka Silenieka argumenti esot melīgi un nepareizi, jo "mūsu rīcībā ir audioieraksts, kas apliecina, ka viņš tiešām pusotru stundu runā ļoti ieinteresēti". Viņaprāt, politiķiem, pat ja uzņēmums ir fiktīvs, tā pārstāvei vajadzējis pateikt, ka "mūsu valstī ir tādi un tādi noteikumi partiju finansēšanai, tāda un tāda kārtība, piedaloties konkursos".

Arī ZRP līderis Edmunds Sprūdžs, kurš no piedāvājuma kategoriski atteicās, ceturtdien savā Twitter kontā ierakstījis, ka viņam piedāvājums šķitis aizdomīgs, taču atzīst: "Jūsu "aktrise" tēloja ļoti labi."

Savukārt viens no SC līderiem Sergejs Dolgopolovs aizstāvot savu partijas biedru Borisu Cileviču –Cilevičs nekad mūžā neesot strādājis ar iepirkumiem, tāpēc, iespējams, nav īsti sapratis, kas no viņa tiek prasīts. Cilevičs laikrakstam teicis, ka viņu "ļoti izbrīna sarunas interpretācija", jo viņš jau pašā sarunas sākumā esot norādījis, ka jāziedo legāli. Savukārt izteikums, ka pie sarunas varētu atgriezties pēc vēlēšanām, viņaprāt, bijis nepārprotami mērķēts uz situāciju IT jomā vispār, nevis kādiem ziedojumiem.

Apvienības Vienotība valdes loceklis Arvils Ašeradens notikušo komentējis īsi: "Es viņai ļoti skaidri pateicu, ka juridiskas personas ziedojumi ir nelikumīgi, bet, ja kāds grib ziedot, tam ir partijas konts." Cits Vienotības līderis Kārlis Šadurskis situāciju centies izskaidrot šādi: "Normāla reakcija uz šādiem piedāvājumiem, kas politiķu vidū ir diezgan izplatīta, ir uzklausīt, teikt, ka padomās, un pēc tam vairāk kontaktus neuzturēt. Diezgan reti uz klaji nepieņemamu piedāvājumu nāk ļoti asa atbilde, bet Vienotībā situācija, ka šāds piedāvājums tiktu pieņemts, nav iespējama".