Drošības iestādes: mūsu darbu nevar mērīt tikai pēc notiesājošu spriedumu skaita

Kā norādīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) preses sekretāre Baiba Rāta-Saliņa, SAB pamatfunkcijas ir izlūkošana, pretizlūkošana un klasificētās informācijas aizsardzība. SAB nav pirmstiesas izmeklēšanas tiesību, tādēļ par biroja darba efektivitāti nekad nebūs iespējams spriest pēc notiesājošu spriedumu esamības vai neesamības.

SAB darba prioritātes ik gadu nosaka Ministru kabinets. Izlūkošanas un pretizlūkošanas darbā gūtā informācija regulāri tiek nodota valsts augstākajām amatpersonām. Turklāt ik gadu SAB direktors Ministru kabinetam sniedz plašu ziņojumu par biroja darbu, tādejādi Ministru kabinets arī izvērtē SAB darba rezultātus, atzīmēja biroja pārstāve.

Arī Drošības policijas (DP) priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa norādīja, ka DP efektivitāte nav mērāma tikai pēc notiesājošo spriedumu skaita, tas esot tikai viens no kritērijiem.

DP ir viena no trijām valsts drošības iestādēm, kam pamatā darbība ir klasificēta, tādēļ darba specifika neļauj publiskot lielāko daļu mūsu darba rezultātu. Taču par publiskojamo mūsu darba sadaļu var iepazīties ikgadējos publiskajos pārskatos, kas ir pieejams Iekšlietu ministrijas mājaslapas sadaļā par Drošības policiju, sacīja Apse-Krūmiņa.

DP pārstāve arī vēlējās atgādināt, ka valsts drošības iestāžu galvenie uzdevumi ir informācijas vākšana, uzkrāšana, analīze un izmantošana likumā noteiktajā kārtībā, valsts noslēpumu un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzība, valsts drošības apdraudējumu prognozēšana, priekšlikumu, rekomendāciju un programmu izstrādāšana valsts drošības jautājumos, valsts drošības apdraudējumu novēršana vai neitralizācija, valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju savlaicīga un pilnīga informēšana par jebkuru valsts drošības apdraudējumu, par valsts drošības jomā konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem iegūtās informācijas un materiālu iesniegšana prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādei, kuras kompetencē ir veikt pirmstiesas izmeklēšanu par konkrēto noziedzīgu nodarījumu un izmeklēšanas veikšana tām noteiktās kompetences ietvaros.

Savukārt prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne uzsvēra, ka prokuratūra nav valsts drošības iestāde. Prokuratūras funkcijas varot izlasīt Prokuratūras likumā, līdz ar ko uz prokuratūru nevar attiecināt terminu "drošības iestāde" un tām adresētos pārmetumus.

Pakalne atzīmēja, ka Latvijā ir trīs valsts drošības iestādes. Divām no tām nav tiesību veikt pirmstiesas kriminālprocesu, līdz ar to tiesas lietu trūkumu šīm iestādēm pārmest nevar. Trešā valsts drošības iestāde ir ar izmeklēšanas tiesībām. Katrā ziņā nevienai no valsts drošības iestādēm budžets nav tik liels, cik būtu reāli nepieciešams. Iestāžu darba rezultāti ir apmierinoši. Protams, vienmēr var vēlēties, lai darbs būtu efektīvāks un kvalitatīvāks, proti, rezultāti uzlabotos, piebilda Pakalne.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses pārstāvis Andris Vitenburgs informēja, ka savas darbības laikā KNAB nosūtījis prokuratūras iestādēm kriminālvajāšanas uzsākšanai 183 krimināllietas kopumā pret 421 personu. Saistībā ar valsts amatpersonu pieļautajiem pārkāpumiem KNAB ir sācis kopumā 1 202 administratīvā pārkāpuma lietas, to ietvaros ir pieņemti 1159 lēmumi, administratīvi sodot 798 amatpersonas.

Savukārt pēdējo septiņu gadu laikā organizēto izglītošanas pasākumu ietvaros KNAB pārstāvji par dažādiem pretkorupcijas jautājumiem ir nolasījuši lekcijas kopumā vairāk nekā 14 000 personu lielai auditorijai. Valsts centrālās pārvaldes institūcijas un to padotības iestādes ir izstrādājušas iekšējos pretkorupcijas plānus un tos regulāri pilnveido ar KNAB atbalstu. Deviņos gados KNAB pieņēmis 223 lēmumus par politisko partiju saukšanu pie administratīvās atbildības un atklājis pretlikumīgi saņemtos vai izlietotos finanšu līdzekļus vairāk nekā 2 miljonu latu apmērā.

Runājot par tiesu spriedumiem, tiesām ir nodotas vairāk nekā 130 KNAB izmeklētās krimināllietas. Tiesu spriedumi ir stājušies spēkā vairāk nekā 100 krimināllietās pret vairāk nekā 170 personām. Tikai 16 no visām apsūdzētajām personām ir attaisnotas. Aptuveni 62% tiesāto personu bijušas valsts amatpersonas, savukārt 38% - privātpersonas. Lielākā daļa tiesāto personu ir iekšlietu un tieslietu institūciju amatpersonas, kā arī specializētu valsts institūciju un pašvaldību amatpersonas.

Ņemot vērā vairākus faktorus - tiesu noslogotību, spriedumu apstrīdēšanu apelācijas un kasācijas instancēs -, spriedumi bieži vien stājas spēkā pēc vairākiem gadiem, piemēram, maksimums ir bijis seši gadi, zināja teikt Vitenburgs.

Salīdzinot ar 2007.gadu, katru gadu birojam piešķirtie budžeta līdzekļi ir samazināti - trīs gadu laikā kopumā par vairāk nekā 1,06 miljoniem latu. KNAB budžets 2011.gadā ir Ls 2 366 771, tostarp atalgojumam paredzētie finanšu līdzekļi ir Ls 1 480 650. Visa informācija par KNAB piešķirtajiem finanšu līdzekļiem un darbiniekiem izmaksāto atalgojumu regulāri tiek publiskota KNAB mājaslapā internetā.

Šonedēļ klajā nāca L.Lapsas, A.Margēvičas un K.Jančevskas grāmata "Cits ķēķis: zem likumīgā "jumta"". Nauda, ko "ēd" Latvijas specdienesti, ir pasakaina, to vara ir milzīga, bet kur ir rezultāti, kur ir notiesājoši spriedumi, grāmatas prezentācijā retoriski vaicāja Lato Lapsa.

Grāmatas, kuras autori ir L.Lapsa, A.Margēviča un K.Jančevska, pirmsākumi esot meklējami 2009.gada 14.oktobrī, kad Lapsa pie viesnīcas "Rīdzene" pamanījis automašīnu ar dīvainu numuru, kas bija novietota invalīdu stāvvietā. Vēlāk, mēģinot noskaidrot, kas tā par automašīnu un kāpēc tā tur atrodas, secināts, ka to izmantoja Satversmes aizsardzības birojs ar valsts numura zīmi, kas neeksistē, turklāt logā tai bija Iekšlietu ministrijas caurlaide. Šķetinot tālāk šīs dīvainības, Lapsa nonācis pie aizvien nepatīkamākiem secinājumiem par mūsu valsts specdienestiem, tādēļ radusies doma papētīt tos vēl sīkāk.

Lapsa sapratis, ka "mēs dzīvojam valstī, kur nekāda mūsu padsmit specdienestu kontrole nenotiek". Šo dienestu "grupējumi" varot izrēķināties, turklāt likumīgā veidā, ar jebkuru valsts iedzīvotāju. Grāmatā esot ar pierādījumiem apstiprināts, kā specdienesti nepieciešamības gadījumā safabricē pierādījumus, uzpērk lieciniekus un ietekmē tiesas.

Nosaukums grāmatai dots pēc analoģijas ar savulaik izdoto grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis". Uz bagāta faktu materiāla pamata tā vēsta par daudz plašāku tēmu - Latvijas specdienestu nekontrolējamību un visatļautību, kurai par upuri var kļūt ikviens valsts iedzīvotājs. Izdevumā aprakstītā nelikumību sistēma jebkurā mirklī var ietekmēt jebkura Latvijas iedzīvotāja dzīvi.

"Piedodiet par nepieklājīgu teicienu, bet, ja jūs neīstajā brīdī patrāpīsieties neīstajā situācijā, jūs paņems priekšā tā, ka maz neliksies. Ja jūs pagadīsieties pa kājām sistēmai - pat ne sistēmai, bet atsevišķiem tās pārstāvjiem, kas sapulcējušies interešu grupiņās, - jūs iznīcinās ja ne fiziski, tad vismaz profesionāli un finansiāli noteikti. Turklāt ļoti iespējams, ka jūs pat nesapratīsiet, kuri ir tie "vilkači pagonos", kas jūs gremdē. Varbūt jūs esat viņiem kaut kur pārgājuši ceļu. Varbūt jūs esat izvēlēti kā uzskatāms piemērs, lai pabaidītu citus - re, re, kas notiek, kad cilvēks nesaprot un spītējas. Varbūt caur jums kāds vēlas nodot "sveicienus" vai tikt klāt kādam jūsu draugam vai radiniekam. Varbūt vēl kaut kas," raksta grāmatas autori.

500 lappušu biezajā grāmatā aptuveni puse ir iepriekš nepubliskoti dokumenti un sarunu ieraksti, kas liecina gan par to, ko savu interešu vārdā atļaujas specdienestu pārstāvji, gan par to, kā vajadzības gadījumā tiek nodrošināti pierādījumi un "apstrādāti" liecinieki, gan par to, kā tiesībsargāšanas iestādēs sistemātiski tiek pievērtas acis uz "savējo" rīcību un pat ignorēti ziņojumi par gatavotiem noziegumiem.