Foto: LETA
"Saskaņas centrs" rosinās būtiski palielināt pašvaldību lomu valsts attīstībā, šodien SC pašvaldību deputātu konferencē paziņoja SC līderis, Rīgas mērs Nils Ušakovs.

"Ja netiks veicināta pašvaldību lomas stiprināšana, tiks kavēta valsts attīstība," teica Ušakovs.

SC uzskata, ka pašvaldību funkcijas ir būtiski jāpaplašina, nododot tām teju visu sociālo problēmu risināšanu, izņemot vecuma pensiju izmaksu.

Pēc Ušakova teiktā, ir jāpārskata arī normatīvie akti, kas reglamentē pašvaldību policijas darbību, lai tā nedublētos ar valsts policijas funkcijām.

SC iecerējusi veidot darba grupu, kuru vadīs SC Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs, tai būs jāizstrādā normatīvo aktu projekti par pašvaldību lomas palielināšanu valsts dzīvē.

SC ir apņēmības pilns nākamajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 2013.gadā, vēl vairāk palielināt savu ietekmi pilsētu un novadu domēs, saglabāt pozīcijas tajās pašvaldībās, kur SC ir pie varas, un pārņemt varu tajās, kur patlaban nākas sēdēt opozīcijā.

Ušakovs stingri noteica, ka jau 2012.gada septembrī ir jābūt gataviem SC deputātu kandidātu sarakstiem visās pašvaldībās, kandidātiem "nedrīkst būt nekādu problēmu ar valsts valodu", viņiem jāapgūst arī zināšanas par pašvaldību darbu.

Nākamā gada septembrī Rīgā sākšot darbu arī SC priekšvēlēšanu štābs, kas izstrādās un koordinēs SC priekšvēlēšanu kampaņu.

SC jau tagad rūpējas par savu vēlētāju skaita pieaugumu. Ušakovs pastāstīja, ka šogad Rīgas dome nodrošina bezmaksas latviešu valodas kursus 500 iedzīvotājiem, kas vēlas apgūt latviešu valodu, bet nākamgad bez maksas valsts valodu varēs apgūt jau 3000 cilvēku, lai varētu nokārtot eksāmenus, naturalizēties un balsot vēlēšanās.

Tas, ka SC pašvaldību deputātiem ir nopietnas problēmas ar valsts valodu, kļuva skaidrs arī šodien SC pašvaldību deputātu konferencē, kurā vairāki deputāti nespēja runāt latviski. Savas domas izklāstīja tikai krievu valodā, piemēram, Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Vjačeslavs Širjakovs un Liepājas domes deputāts Sergejs Dikterjovs. Arī krieviski uzdotie deputātu jautājumi liecināja, ka viņi ne tikai neprot valsts valodu, bet arī neseko likumdošanas procesam valstī. Kāds deputāts, piemēram, interesējās, vai būs progresīvais ienākuma nodoklis, ko Juris Bojārs solījis pirms 15 gadiem, un vai nākamgad netiks samazinātas pensijas.

Ušakova preses sekretāre Anna Kononova skaidroja, ka konferencē izmantotas divas darba valodas un pašvaldību deputāti paši varēja izvēlēties, kurā no tām runāt. Tas, ka daļa deputātu uzstājās krieviski, nenozīmējot, ka viņi neprot latviešu valodu.


 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!