Saeima noraida SC 'kompromisa grozījumus' valodas likumā; SC balsojumā par krievu valodas statusu nepiedalīsies  (686)

Par grozījumiem Valsts valodas likumā nobalsoja 32 deputāti – visa SC frakcija un pie frakcijām nepiederošais Jānis Junkurs. Pret bija 63 deputāti, bet neviens neatturējās.

Savukārt par SC sagatavotajiem grozījumiem likumā par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, kas izslēgtu no tā Latvijas atrunas, nobalsoja 31 SC frakcijas deputāts, bet pret balsoja 66 deputāti.

SC skaidroja, ka grozījumi nozīmētu, ka "katrai lingvistiskai grupai ir tiesības konkrētajā pašvaldībā pieprasīt savai valodai mazākumtautības valodas statusu un līdz ar to iegūt tiesības komunicēt (kā fiziskām personām) ar valsts un pašvaldību iestādēm savā dzimtajā valodā. Vienlaicīgi tas nozīmē, ka lietvedība notiek tikai valsts valodā, kas Latvijā ir viena – latviešu valoda."

Pēc balsojuma SC izplatīja paziņojumu, kurā apgalvo, ka SC "kompromisa priekšlikums ieviest Latvijā nacionālās mazākumtautības valodas statusu tika noraidīts ar nebijušu augstprātību". "Labējie deputāti atteicās pat apspriest Valodas likuma grozījumus, kuru pamatā likta Eiropas pieredze un Eiropas principi politikai attiecībā pret mazākumtautībām," klāstīts frakcijas paziņojumā.

SC ieskatā, ceturtdienas balsojums parādīja, ka ar mazākumtautību stāvokli saistītu jautājumu apspriešana ar Saeimas pašreizējo valdošo vairākumu esot bezjēdzīga un "katru reizi šādas apspriešanas mēģinājums kļūst par kārtējo apvainojumu Latvijas ļaudīm, mazākumtautību pārstāvjiem".

"Šajā situācijā piedalīšanās lemšanā par krievu valodas statusu, ko iniciēja gandrīz 200 000 Latvijas pilsoņu, novedīs pie tā, ka tiks izprovocēts vēl viens publisku apvainojumu vilnis attiecībā pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem no labējo deputātu puses, kuri nepārprotami vēlas piesegt varas noziedzīgu izturēšanos Krājbankas kraha laikā, risinot "airBaltic" problēmas un kārtējo budžeta samazinājumus," klāsta SC.

Tāpēc SC frakcija nolēmusi nepiedalīties Saeimas balsojumā par krievu valodas statusu, bet aicina visus Latvijas pilsoņus neatkarīgi no uzskatiem piedalīties tautas nobalsošanā, kuras iznākums "var parādīt un parādīs dažādu Latvijas iedzīvotāju grupu reālo attieksmi ne tikai pret valodas lietām, bet arī pret nacionālo politiku un nacionālajiem jautājumiem kopumā".

Jau ziņots, ka SC iepriekš paziņojusi - tās Saeimas frakcijas balsojums par vai pret Satversmes grozījumiem par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai būs atkarīgs no valdošās koalīcijas balsojuma par SC piedāvātajiem "kompromisa grozījumiem".

Novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Likumprojektu iesniegs Saeimā, un, ja parlaments to noraidīs, vēlāk par grozījumiem Satversmē notiks referendums.

Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.