Iniciatīvas priekšlikumā teikts, ka pašlaik Latvijā darbojas vairāki mobilo un stacionāro telefonu sakaru operatori. Tie publiskajā telpā reklamē savus pakalpojumus, jo īpaši uzsverot to, cik lētas telefona sarunu izmaksas ir konkrētā operatora tīklā, un sniedzot informāciju, cik maksā zvani uz citiem tīkliem. Tomēr, veicot zvanu, abonentam nav zināmas konkrētā zvana izmaksas, jo abonents nezina, ar kuru no pakalpojuma sniedzēja tīkliem savienojums tiks nodrošināts.
Katrs abonents, domājot par savu līdzekļu racionālu izlietojumu, var ierobežot sarunu ilgumu, tomēr svarīgāk būtu zināt, uz kuru no mobilo vai stacionāro sakaru tīkliem viņš zvana, uzskata iniciatīvas pieteicējs.
"Pats svarīgākais - tiktu nodrošinātas godīgas attiecības starp pakalpojuma sniedzējiem un pakalpojuma ņēmējiem. Tas varētu notikt tā, ka pirms savienojuma klausulē atskanētu īsa frāze, ar kuru operatoru notiks savienojums. Visi operatori galvenokārt reklamē to, ka viņu tīklā abonentiem zvani ir par brīvu vai ļoti lēti. Domāju, katrs jau pirms rēķina saņemšanas vēlētos zināt, kādas būs sarunu izmaksas," norādījis Umbraško.
Kā ziņots, Saeima otrajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus kārtības rullī, kas nosaka tiesības vismaz 5000 Latvijas pilsoņu iesniegt Saeimā kolektīvu iesniegumu. Iesniegumu varēs parakstīt pilsoņi, kas tā iesniegšanas dienā sasnieguši 16 gadu vecumu. Parakstot iesniegumu, salasāmi jānorāda savs vārds, uzvārds un personas kods. Parakstus varēs vākt arī elektroniski, ja tiks nodrošināta parakstu identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.
Kolektīvajā iesniegumā būs jāietver prasījums Saeimai, īss tā pamatojums, kā arī norādāms, kura fiziska persona ir pilnvarota pārstāvēt kolektīvā iesnieguma iesniedzējus, norādot šīs pilnvarotās personas adresi un kontaktinformāciju. Kolektīvais iesniegums nedrīkstēs saturēt tādu prasījumu, kas ir acīmredzami nepieņemams demokrātiskā sabiedrībā vai klaji aizskarošs.
Saeimas Prezidijs ne vēlāk kā desmit dienas pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas izvērtēs tā atbilstību izvirzītajām prasībām un lems par tā nodošanu sākotnējai izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kurai tas būs jāizvērtē mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas Saeimā.
Uz komisijas sēdi būs jāaicina kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pilnvarotais pārstāvis, deputāti no citām Saeimas komisijām un pārstāvji no institūcijām, kurus skar kolektīvajā iesniegumā norādītais prasījums. Kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvim būs tiesības komisijas noteiktajā kārtībā pamatot iesniegumu un piedalīties tā apspriešanā.
Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc kolektīvā iesnieguma saņemšanas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sagatavos ziņojumu par kolektīvā iesnieguma izskatīšanu komisijā un Saeimas lēmuma projektu par tā turpmāko virzību. Saeima lēmuma projektu par kolektīvo iesniegumu izskatīs kā patstāvīgo priekšlikumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
