Rīgas pilī pirmdien, nepilnu nedēļu pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notika diskusija par sabiedrības saliedēšanu, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
"Sabiedrībā ažiotāža tagad ir pārāk liela, tomēr nelatviešu daļai pagājušajā gadā bija divi sitieni, ko var nosaukt par nokdauniem. Integrācijas koncepcijā izmantots vārds "imigranti", kas absolūti nav pieņemami. Otrs ‒ parakstu vākšana attiecībā par skolām. Ir fantastiski labas nelatviešu skolas. Skaidrs, kādi notikumi radās pēc tam," Mazākumtautību padomes sēdē sacīja Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.
Arī Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova atzina, ka jaunās integrācijas pamatnostādnes ir sāpīga lieta mazākumtautībām. Kopš biedrības vadīšanas viņa piedalījusies jau ceturtajā koncepcijas izstrādnē.
"Man tā ir ceturtā koncepcija, kuru apspriežam. Tā ir vissliktākā un neizstrādātākā. Vai kaut ko pielikt klāt, vai labot? Negribas veidot jaunu, jo tas būs ilgs process, bet jāmaina noteikti akcenti un jāveido darba grupu ar mazākumtautību pārstāvjiem – par katru daļu runāt, diskutēt un meklēt kompromisus. Tā koncepcija saņēma tik daudz kritikas, to pieņemt bija ļoti slikti," uzskata Matjakubova.
Viņa par lielu problēmu uzskata neuzticību vienam pret otru un aicināja rudenī veidot forumu, kurā latvieši un cittautieši sasāpējušos jautājumus varētu atklāti izrunāt.
"Pienācis laiks taisīt otro Latvijas forumu. Bērniem vēl ir cerība, un tur viss būs kārtībā. Bet vidusslānim tas ir jāizrunā. Bet tādu nopietnu forumu augstā līmenī. Lai katrs var izteikt savas domas un izspriest mūsu nākotni. Tāds ir piedāvājums," norādīja biedrības līdere.
Vairāki mazākumtautību pārstāvji mudināja reformas izglītības jomā veikt pārdomāti. Izskanēja, ka bērnudārzu grupiņas varētu būt jauktas, nevis kā pašlaik ‒ latviešu un krievu grupas. Mazākumtautību pārstāvji mudināja arī viņus iekļaut dziesmu svētkos un dot iespēju citām tautībām sevi parādīt arī 2014.gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta. Vairāki dalībnieki arī uzsvēra, ka Latvijā krievi lasa tikai krievu avīze, bet latvieši ‒ latviešu, kas ir problēma. Tika norādīts, ka latviešu valodas apguvi nevajadzētu uzspiest, bet ieinteresēt mācīties.
Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Ruta Klimkāne pastāstīja, ka neuzskata par pamatotiem pārmetumus par integrācijas pamatnostādnēm, jo izstrādes laikā no nevalstiskajām organizācijām tika saņemti 360 priekšlikumi un 70% no tiem ir ņemti vērā.
"Neredzu argumentus, kāpēc pamatnostādnes būtu jāver vaļā," sacīja Klimkāne. Savukārt vārds "imigranti" lietots tādā nozīmē, kā to saprot starptautiski.
Pērn oktobrī valdība atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavotās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam.
Jaunās pamatnostādnes balstās uz šādiem pamatprincipiem – atvērtā latvietība, atbildība un līdzdalība, piederība Eiropai, mazākumtautību savpatnības saglabāšana, cieņa pret izvēles brīvību, cilvēktiesību ievērošana, daudzveidīgas identitātes.
Pamatnostādņu virsmērķis ir stipra, saliedēta Latvijas tauta – nacionāla un demokrātiska kopiena, kas nodrošina tās vienojošā pamata – latviešu valodas, kultūras un nacionālās identitātes, eiropeisko demokrātisko vērtību, unikālās kultūrtelpas – saglabāšanu un bagātināšanos Latvijas nacionālas demokrātiskas valsts līdzsvarotai attīstībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
