Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka piektdien notikušajā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) organizētajā diskusijā sacīja, ka politiskās reklāmas sabiedriskajā radio un televīzijā būtu jāaizliedz, jo tas esot nevienlīdzīgs veids, kā sevi var reklamēt lielākās un turīgākās partijas, bet nevar mazāk atpazīstamās, jo reklāmu izvietošana televīzijā esot pārāk dārgs reklamēšanās veids.
Viņasprāt, politiskajām partijām būtu jādod iespēja nepastarpināti uzrunāt vēlētājus, piedaloties mediju priekšvēlēšanu rīkotajās debatēs un diskusijās. Tāpat politiskās reklāmas nav īstais veids, kā demokrātiskā valstī runāt ar vēlētājiem, sacīja Kažoka.
"Pēdējo desmit gadu laikā aktualizējas jautājums par atteikšanos no politiskās reklāmas televīzijā un radio, tāpēc skaidrs, ka tā ir nobriedusi ideja. Politiskā reklāma televīzijā un radio vairākkārt palīdzējusi nodrošināt politisko spēku uzvaru, ietekmējot vēlētājus caur saviem reklāmas materiāliem," sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" padomes priekšsēdētāja Inese Voika.
Deputāte Lolita Čigāne (V) rosināja bezmaksas priekšvēlēšanu reklāmu ieviešanu radio un televīzijā, kur katrai politiskajai partijai tiktu atvēlētas aptuveni 40 minūtes raidlaika, kam iebilda gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijas vadītāji, Jānis Siksnis un Edgars Kots, to pamatojot ar partiju nespēju izveidot kvalitatīvu reklāmas saturu un pārlieku lielu laika apjomu, kas tiktu veltīts politisko partiju popularizēšanai.
Siksnis skaidroja, ka nauda, kas tiek iegūta no politiskajām reklāmām, Latvijas Radio ļauj ilgtermiņā attīstīties un nodrošināt stabilu darbību. Aizliedzot priekšvēlēšanu reklāmu raidīšanu radio un televīzijā, sabiedriskie mediji tiks vājināti.
Savukārt Latvijas Televīzijas vadītājs Edgars Kots izteica priekšlikumu samazināt partiju tēriņu griestus, nevis ierobežot sabiedrisko mediju iespējas iegūt naudas līdzekļus no priekšvēlēšanu reklāmu ietveršanas savā saturā.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāve Gunta Līdaka norādīja, ka priekšvēlēšanu reklāmu aizliegšana radio un televīzijā izraisīs nevienlīdzīgu situāciju mediju vidū.
"Ja skaidri tiek saskatīts politiskās reklāmas ļaunums, kāpēc netiek ierosināts tās aizliegums visos medijos?" jautāja Līdaka.
Čigāne norādīja, ka avīzēs un internetā reklāmu izvietošana ir lētāka nekā televīzijā un radio, pieminot to, ka šis gads ir pirmais, kad politiskās partijas, kas vēlēšanās pārsniegušas 2% robežu, saņem 500 000 latu lielu finansējumu no valsts.
NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants, vērtējot jautājumu no komunikācijas zinātnes viedokļa, uzsvēra, ka televīzija spēj emocionāli iespaidot vēlētājus, tādējādi vēlētāji pieņem lēmumu, nevis iedziļinoties situācijā, bet pēdējā priekšvēlēšanu kampaņas fāzē.
Diskusijas laikā tika apspriesta arī slēptās reklāmas esamība televīzijas un radio saturā, kā arī iespējamie veidi, kā varētu atbalstīt sabiedriskos medijus ierosinājuma apstiprināšanas gadījumā.
Diskusijas noslēgumā NEPLP aicināja dalībniekus līdz 21.februārim iesūtīt priekšlikumus, kuros tiktu izklāstīti apspriesto jautājumu iespējamie risinājumi.
NEPLP 9.februārī vienojās konceptuāli atbalstīt maksas priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegumu elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Padome atzīst, ka nepieciešams izvērtēt ieguvumus un zaudējumus nozarei kopumā, ko radītu šādas izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumā.
Kā ziņots, partijas "Vienotība" un "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK pārstāvji ierosināja priekšlikumu priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektam Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā aizliegt maksas priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un reklāmu izvietošanu radio un televīzijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
