Foto: LETA
Pēc referenduma ir nepieciešams saprast, ka par grozījumiem Satversmē nobalsojošie ir valstī esoša cilvēku kopa, kura ne tikai pauž savu viedokli par valodu situāciju, bet arī neapmierinātību par to, kā viņiem klājas Latvijā, sacīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Pēc visu rezultātu apkopošanas tie, kas nobalsojuši par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, varētu būt par pāri par 200 000 cilvēku - tas būs skaits, kas līdzināsies partiju apvienības "Saskaņas centrs" (SC) balsotāju daudzumam, vērtēja Brigmanis.

Brigmanis uzsvēra, ka tiem politiķiem, kuri aktualizē jautājumus, par kuriem zināms, ka tie izsauks pretrunīgu reakciju, ir jāsāk savstarpēji virzīties uz neitralitāti. Politiķis piekrīt ekspertu paustajam uzskatam, ka referenduma organizētājs Valdimirs Lindermans nebūtu guvis pietiekamu atbalstu iniciatīvai par krievu valodas statusa maiņu bez SC atbalsta un ka šis jautājums kopumā tika aktualizēts, arī nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosinot pāriet uz izglītības sniegšanu tikai latviešu valodā.

Viņš gan nevēlējas šīs divas partijas saukt vārdā, komentējot jautājumu par politiskajiem spēkiem, kuri ir izsaukuši pretrunīgu reakciju.

Jau ziņots, ka Latvijas pilsoņi sestdien referendumā nobalsojuši pret grozījumiem Satversmē, kas paredzēja krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju tautas nobalsošanā kopā piedalījušies 1 087 359 vēlētāji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!