Dzelzceļnieku arodbiedrība pieļauj mašīnistu streiku vilcienu reisu skaita samazināšanas gadījumā  (21)

Viņš norādīja, ka streika gadījumā streikotu ne tikai mašīnisti, bet visi PV darbinieki, kas ietilpst arodbiedrībā, un tie, pēc Novikova aprēķiniem, ir aptuveni tūkstoš PV darbinieku.

Novikovs vērsa uzmanību uz to, ka jauno vilcienu vadīšanai, kuru kursēšana Latvijā paredzēta jau no 2014.gada, nepieciešama mašīnistu pārkvalificēšana, bet reisu skaita samazinājuma gadījumā, ko rosina Autotransporta direkcija (ATD), būtu jāatlaiž vairāki darbinieki, līdz ar to tad, kad ATD iecerējusi slēgtos reisus atjaunot – līdz ar jauno vilcienu ieviešanu –, iepriekš atlaistie darbinieki nebūs pārkvalificējušies jauno vilcienu vadīšanai. Tam, pēc Novikova paustā, nepieciešami vairāki gadi.

Viņš uzsvēra, ka jau tagad sāk trūkt kvalificētu mašīnistu, tādēļ gadījumā, ja vilcienu reisu skaita samazināšanas dēļ vairākus mašīnistus vajadzētu arī atlaist, laikā, kad sāks kursēt jaunie vilcieni, nebūs neviena, kas tos prastu vadīt.

"Pašlaik veidojas situācija kā Maskavā, kur ir dzelzceļa muzejs tieši pie perona, un tad arī mums būs dzelzceļa muzejs, bet tikai jau Rīgā un ar jaunajiem vilcieniem," teica Novikovs.

Viņš atzina, ka pirmsstreika situācija bija jau 1998.gadā, tomēr toreiz tika rasts risinājums, bet tagad, lai arī kā viena no radikālākajām iespējam, tomēr tiek pieļauta reāla streika iespēja.

Tāpat Novikovs vērsa uzmanību uz to, ka gadījumā, ja no tirgus būtu jāaiziet pasažieru pārvadātājam, tad dzelzceļa infrastruktūras maksa būtu jāpārliek uz kravu pārvadātājiem, savukārt tas nozīmētu, ka pieaugtu maksa par kravu pārvadājumiem un tādējādi tiktu samazināta Latvijas konkurētspēja Baltijas mērogā.

PV valdes loceklis Mārtiņš Jirgens informēja, ka ATD gatavojas rosināt 37 reisu slēgšanu vairākos maršrutos, pret ko PV kategoriski iebilst. "Šis slēdzamo vilcienu saraksts finanšu ietilpības ziņā ir aptuveni 800 tūkstoši latu no valsts pasūtījuma dotācijas, un, mūsuprāt, šeit nav runa par to, ka jāslēdz reisi, ja mēs redzam, ka 800 tūkstošus latu mēs varam iegūt, nedaudz pilnveidojot paralēlo reisu novēršanas problēmu, saglabājot gan to pašu skaitu autobusu reisu, gan to pašu skaitu vilcienu reisu, vienkārši ieviešot to, ka tie neiziet vienā un tajā pašā laika intervālā," paskaidroja Jirgens.

Viņš arī pauda neizpratni par ATD publiski paustajiem aprēķiniem, ka, samazinot iecerēto reisu skaitu, tiktu ietaupīti pusotrs līdz divi miljoni latu gadā, uzsverot, ka PV veiktie aprēķini liecinot par mazākām summām. Jirgens piebilda, ka šo jautājumu tuvākajās dienās iecerēts risināt arī ar Satiksmes ministriju.

Savukārt PV Pasažieru informācijas un mārketinga departamenta vadītājs Andrejs Fiļipovs pastāstīja, ka ietaupīt iespējams, arī sakārtojot jautājumu, kas saistīts ar paralēlajiem vilcienu un autobusu maršrutiem. Viņš norādīja uz Igaunijas pieredzi, kur tajās vietās, kur nepastāv sliežu ceļš, kursē autobusi, kas aizved līdz vilcienam, un otrādi. Tādējādi nebūtu problēmu ne ar pustukšiem autobusiem, ne vilcieniem, un būtiski tiktu ietaupīts arī laiks, ko pasažieri pavada ceļā, piemetināja Fiļipovs. Viņš klāstīja, ka tādā gadījumā būtu aktuāla arī vienotas valsts sabiedriskā transporta biļetes ieviešana, un piebilda, ka šim jautājumam jāpievērš lielāka uzmanība.

PV pārstāvji vairākkārt arī uzsvēra, ka uzņēmums nav par autobusu reisu samazināšanu vai jebkāda veida autobusu pasažieru pārvadātāju diskrimināciju, bet gan iestājas par saprātīgiem risinājumiem, kurā neviena puse nebūtu zaudētāji.

ATD valdes priekšsēdētājs Normunds Narvaišs aģentūrai BNS sacīja, ka sarunas par iespējamo iekļaušanos valsts budžeta finansējumā jau no pagājušā gada tiek risinātas starp ATD un visiem pasažieru pārvadātājiem, tostarp PV. "Esam izskatījuši un skatīsim joprojām visus iespējamos variantus, kā ietaupīt valsts budžeta līdzekļus. Nav gan teikts, ka tie visi tiks īstenoti," teica Narvaišs.

Viņš arī pastāstīja, ka tiek skatīti jautājumi, kas saistīti ar pārvadātāju izmaksu samazināšanu, ieņēmumu palielināšanu, autoostu sistēmas reorganizāciju, cīņu pret nelegālajiem pārvadātājiem, kā arī jautājumi, kas skar skolēnu autobusus, valsts noteikto atlaižu samazināšanu atsevišķām pasažieru kategorijām un arī pārvadājumu apmēra samazināšanu. "Tāpat kā PV, arī mēs uzskatām, ka paralēla dotētu autobusu un vilcienu kursēšana nav valstij izdevīga. Tādēļ vietās un laikos ar lielu pasažieru plūsmu izdevīgi ir kursēt vilcienam, citur – autobusam vai mikroautobusam," paskaidroja Narvaišs.

Tāpat viņš atgādināja, ka 2010. un 2011.gadā tika īstenots autobusu reisu būtisks samazinājums.

Pēc PV sniegtās informācijas, ATD rosina samazināt reisu skaitu jau no 1.maija.

Pērn kopumā PV pārvadāja 20,158 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% mazāk nekā 2010.gadā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2.aprīlī PV beidzot parakstīja līgumu ar Spānijas kompāniju "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA" (CAF) par jaunu vilcienu piegādi un paredzēts, ka Latvijā tie sāks kursēt jau 2014.gada pirmajā pusē.

Jauno vilcienu iepirkuma kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljoni latu, no kuriem Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums būs 100 miljoni latu.

PV ir izveidots 2001.gadā, nodalot iekšzemes pasažieru pārvadājumus no valstij piederošās Latvijas dzelzceļa kompānijas "Latvijas dzelzceļš" veiktajām funkcijām. Iepriekš PV 100% bija "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums, taču 2008.gada oktobrī PV pārveidots par valsts uzņēmumu.