Notiek redzes un dzirdes invalīdu interešu sadursme televizora skatīšanās jautājumā. Nedzirdīgo biedrība bija pirmā, kas pirms pāris gadiem nāca klajā ar ierosmi ieskaņošanas vietā vairāk izmantot titrēšanu, un turpina lobēt šo ideju arī tagad. Biedrības prezidents Arnolds Pavlins „Neatkarīgajai” skaidrojis, ka viens procents Latvijas iedzīvotāju ir kurli, vāji dzird pieci līdz septiņi procenti cilvēku. Viņiem titri ir ļoti nepieciešami.
Savukārt Latvijas Neredzīgo biedrība pieprasa saglabāt filmu ieskaņošanas iespēju. Biedrības līderis Egons Zariņš laikrakstam pavēstījis, ka smagas redzes problēmas Latvijā ir ap 30 000 cilvēku, bet, ja pieskaitītu tos simtus tūkstošus veco cilvēku, kam vienkārši ir slikta redze un grūti lasīt titrus, runa būtu par ļoti ievērojamu populācijas daļu.
Laikraksts atgādina, ka pašlaik iespējamas trīs tulkojuma alternatīvas. Filmas drīkst subtitrēt, proti, rādīt drukātu tekstu ekrāna apakšā, drīkst dublēt – pilnīga oriģinālvalodas skanējuma aizvietošanu ar latviešu valodu, katru lomu ierunājot citam aktierim, drīkst ieskaņot, kas nozīmē, ka tulkojums tiek ierunāts aizkadrā – parasti to dara viens, retāk divi cilvēki. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPL) iesaka visas filmas ieskaņot, ko telekompānijas uzskata par pārāk dārgu variantu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
