"Braucu ar autobusu, svētku noskaņojums, kaklasaite, lielisks laiks, garastāvoklis uzlabojas, diena ir izdevusies...
Te autobusā iekāpj kontrolieri. Bet man viss kārtībā, tāpēc jūtos mierīgi.
Izrādījās, ka nav gan kārtībā. Papīra biļetē ir noslēpts viltīgs svītrkods, kuru vajag aktivizēt, iekāpjot autobusā. Nu, labi – paldies. Tagad zināšu. Nē, viņi ietiepjas – maksājiet sodu. Izkāpām ārā.
Paskaidroju situāciju vēlreiz. Neesmu vietējais. Te ir mana Igaunijas pilsoņa pase un biļete, kur redzams, ka tikko esmu ieradies no Tallinas, bet vakarā braucu projām. Autobusā, izņemto latviešu valodā, nekur nav redzama informācija citās valodās, kā vajag lietot nopirkto biļeti. Pieprasīt, lai vienas dienas tūrists zinātu latviešu valodu, būtu visai jocīgi. Taču šie argumenti kontrolieriem nešķita pārliecinoši.
Interesants moments: vēloties pierakstīt kontrolieru vārdus, viņi sarosījās un teica, ka nepieciešama dispičera atļauja. Tagad, redz, parādījušies daudzi, kas rada negatīvu tēlu par viņu dienestu.
Bet tagad jautājums. Manā priekšā stāv divi pēc skata pieklājīgi vīri. Abi zina, ka transporta kompānijai par šo dienu savu naudu jau esmu samaksājis, bet noteikumus pārkāpis neapzināti. Vai tiešām divi lati ir dārgāki par Rīgas kontrolieru reputāciju?
Laipni lūdzam Rīgā?"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
