Foto: LETA
Aizsardzības ministrija (AM) gaisa kuģu flotiles atjaunošanā vai nomaiņā, kā arī jauno patruļkuģu aprīkošanā ar moduļiem plāno piesaistīt Eiropas Savienības (ES) finansējumu, informēja Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis.

Ar 2015.gadu iecerēts sākt pilnīgu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) transporta helikopteru nomaiņu, kas ilgtu līdz 2018.gadam un izmaksātu 24,62 miljonus latu.

Rikveilis pastāstīja, ka patlaban NBS rīcībā ir seši helikopteri - divi "Mi2" un četri "Mi17". Mazās klases jeb "Mi2" lidaparāti savus resursus pavisam drīz jau būs "izsmēluši", arī no pārējiem četriem helikopteriem viens pastāvīgi atrodas tehniskajā apkopē, kas nozīmē - ierindā atrodas trīs helikopteri.

Lai arī katras no lidaparātiem ir noteikts savs "derīguma termiņš", 2016.gads ir laiks, kad armijai jāsāk domāt par jaunām spējām, sacīja Rikveilis.

Jau drīzumā plānots sākt apspriest šo projektu. Rikveilis atgādināja, ka 2005.gadā ministrija bija izstrādājusi koncepciju par gaisa kuģu izmantošanu un šo spēju attīstīšanu. Iespējams, jaunā projekta izstrādē kādi priekšlikumi tika ņemti arī no šīs vecās koncepcijas.

Pagaidām nav skaidrs, kāda tipa helikopterus jaunajā iegādē plānots iepirkt, taču iecere ir, ka jābūt balansam - gan vieglās, gan vidējās un lielās klases helikopteriem.
Tā kā bruņotie spēki šos lidaparātus izmanto cilvēku meklēšanai un glābšanai, ministrija plāno iegūt ES finansējumu.

Tāpat ministrija uz Eiropas naudu cer patruļkuģu "Skrunda", "Cēsis" un "Viesīte" aprīkošanā ar speciālo tehniku. Pagaidām patruļkuģi spēj pildīt vien savus patrulēšanas uzdevumus, bet iecere ir tos aprīkot ar moduļiem - ietvariem ar naftas piesārņojuma savākšanas tehniku, mīnu meklēšanas iekārtām, kā arī militāro moduli. Viena moduļa cena ir lēšama vairākos simtos tūkstošos latu.

Patlaban AM ir nomaksājusi aptuveni 85% no kuģu iegādes summas. Maksājumus ministrija beigs maksāt 2014.gadā. Kad tas būs paveikts, atkarībā no budžeta iespējām, tiks iepirkti šie moduļi.

Šīm iegādēm AM cer sadarboties ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai mēģinātu iegūt ES finansējumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!