Veselīgā sāncensība Eiropas Savienībā: Astoņi interesanti fakti par IKP  (64)

Kā zināms, "Eurostat" izmanto parametru - IKP uz iedzīvotāju pret ES vidējo līmeni attiecīgajā gadā. Tas ļauj izvairīties no nekorektiem secinājumiem, jo svārstās gan ES dalībvalstu skaits, gan vidējais IKP līmenis, gan iedzīvotāju skaits dalībvalstīs utml.

Ņemot vērā visus šos mainīgos lielumus, izveidojusies situācija, ka, lai arī ne tuvu neesam atguvuši 2008.gada IKP līmeni, tomēr jancīgā kārtā pērn Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija jau 58% no 27 ES dalībvalstu vidējā rādītāja, bet trekno gadu kulminācijā vien 56%.

Lai arī Latvijas dzīves līmenis pēdējos divos gados atkal paaugstinās, vienlaikus aug arī citu valstu labklājība, tāpēc vidējo ES dzīves līmeni tuvākajos 10-20 gados sasniegt varētu būt ļoti grūti. Portāls "Delfi" piedāvā 10 interesantākos faktus par to, ko liecina nesen publicētā "Eurostat" statistika.

Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 58% no 27 ES dalībvalstu vidējā rādītāja. Salīdzinājumam, gadu iepriekš rādītājs bija 55%, un tāpēc pret vidējo sanācis trīs procentpunktu kāpums. Nabadzīgākas par Latviju 2011.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, bija vien Rumānija un Bulgārija – pērn to IKP uz vienu iedzīvotāju bija attiecīgi 49% (2010.gadā 47%) un 45% (2010.gadā 44%) no vidējā ES rādītāja.

Starp trim Baltijas valstīm pērn visstraujāk vidējam ES rādītājam ir pietuvojusies Lietuva, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju gada laikā ir palielinājies par pieciem procentpunktiem (62% 2011.gadā; 57% - 2010.gadā.). Tikmēr Latvija un Igaunija labklājības līmeni ir palielinājušas vien par trim procentpunktiem. Attiecīgi no 55% līdz 58% un no 64% līdz 67%. Un rezultātā igauņiem pēc krīzes atkal izdevies apsteigt savus radiniekus ungārus.

Luksemburga pērn saglabāja bagātākās ES valsts statusu – tās IKP pērn uz vienu iedzīvotāju gandrīz divas reizes pārsniedza ES vidējo rādītāju un bija 274%. Pēdējos trīs gadus Luksemburgas atrāviens ir tikai palielinājies – 2010.gadā tās IKP uz vienu iedzīvotāju bija 271% no vidējā ES līmeņa, bet 2009.gadā – 266%.

Līdzīgi labklājības līmeni pret vidējo ES rādītāju ir audzējušas arī citas turīgākās valstis -Austrija un Zviedrija, katru gadu vidēji par diviem procentpunktiem palielinot IKP rādītāju uz vienu iedzīvotāju pret vidējo ES rādītāju.  

Ja Eiropas Savienībai pievienotos patlaban kandidātvalstu statusā esošās valstis, Latvija vairs nebūtu trešā nabadzīgākā valsts ES. Mūs gan apsteigtu Horvātija (IKP uz vienu iedzīvotāju 61% no vidējā ES), bet aiz Latvijas paliktu Turcija (52% no vidējā ES), Maķedonija (36% no vidējā ES) un Serbija (35% no vidējā ES).

Lai gan vēl 2007.gadā Polijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 54% no ES vidējā, kamēr Latvijai un Lietuvai togad šis rādītājs bija labāks - attiecīgi 56% un 59%, pēdējos gados, kamēr Baltijā IKP piedzīvoja lielos kritienus, poļi mērķtiecīgi rāpušies abiem saviem mazajiem ziemeļaustrumu kaimiņiem garām.

Pērn virs Latvijas ierindojās Lietuva, kuras IKP uz vienu iedzīvotāju bija 62% no ES vidējā rādītāja, bet Polija jau var lepoties ar 65%.

Visticamāk, poļiem šogad izdosies apdzīt Ungāriju (66%) un varbūt pat Igauniju (67%). Tālāk gan ķeramas stipri "turīgākas" valstis - Slovākija (73%), Portugāle (77%) un Čehija (80% no vidējā ES rādītāja).

Vērtējot pēc labklājības līmeņa reģionālā griezumā Eiropas Savienībā neapstrīdams līderis ir Ziemeļvalstis. Dānijā IKP uz vienu iedzīvotāju pērn bija 25% virs vidējā ES līmeņa, Somijā – 16%, Zviedrijā – 26%. Savukārt Savienībā neesošajā Norvēģijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir pat 89% virs ES vidējā rādītāja.

2011.gadā salīdzinot ar 2010.gadu labklājības līmenis pret ES vidējo rādītāju samazinājies deviņām valstīm: Dānijā IKP uz vienu iedzīvotāju saruka no 127% līdz 125% pret vidējo ES rādītāju, Grieķijā - no 90 % līdz 82%, Spānijā no 100% līdz 99%, Francijā no 108% līdz 107%, Kiprā no 95% līdz 92%, Nēderlandē no 133% līdz 131%, Portugālē no 80% līdz 77%, Slovēnijā no 85% līdz 84%, bet Lielbritānijā no 112% līdz 108%.

Lai gan, piedzīvojušiem Dižķibeli, Latvijas iedzīvotājiem var likties, ka citas valstis var mūs tikai nicināt, izrādās, ka nepilnu 10 gadu laikā attiecībā pret vidējo ES rādītāju Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju tomēr piedzīvojis milzu lēcienu. 2004.gadā, iestājoties ES, šis rādītājs bija vien 46%, bet pērn jau 58%.

Protams, ka te lomu spēlē Rumānijas un Bulgārijas iestāšanās, kas pazemināja bāzi, kopējās ekonomiskās ķibeles, kas turpina pazemināt bāzi, kā arī emigrācija, kas palielina katra Latvijas iedzīvotāja domājamo IKP daļu. Taču līdzīgus paškritiskus argumentus var piemērot arī citām valstīm, kurās lēciens nav bijis tik straujš.