Saeimā stundām ilgas debates par izmaiņām referendumu ierosināšanas kārtībā  (10)

Teju pusotras stundas laikā deputāti izskatīja un noraidīja vien divus no 40 likumprojekta otrreizējai caurlūkošanai sagatavotajiem priekšlikumiem, ko bija iesniegušas opozīcijā esošās frakcijas. Saeimas deputātu vairākums noraidīja "Saskaņas centra" frakcijas priekšlikumu, ka referenduma rīkošanai likumprojektu ierosinātājiem pašiem būtu jāsavāc 15 tūkstošus balsstiesīgo parakstu, kā arī Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu šim mērķim savākt 30 tūkstošus parakstu, bet parējos referenduma ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus vāktu valsts.

Atbalstītai koalīcijas politiķu priekšlikums paredz šo slieksni pacelt līdz 50 tūkstošiem.

Debatējot no Saeimas tribīnes, Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (V) uzsvēra, ka apstiprināšana virzītā likuma redakcija ir pilnveidota, ņemot vērā Valsts prezidenta izteiktos iebildumus, kas bija par pamatu parlamenta pieņemtā likuma nosūtīšanai otrreizējai caurlūkošanai.

Likumprojektā ir uzskaitītas un skaidri noteiktas pašvaldību iestādes, kas nodrošinās parakstu apliecināšanu, kā arī būtiski samazināts parakstu apliecināšanas izmaksu maksimālais apjoms pašvaldībās un prognozējamas zem viena lata par parakstu, kamēr trūcīgajiem būtu bez maksas, debašu laikā teica Čepāne. Pārejas periodā saglabāta divpakāpju procedūra likumu ierosināšanai, nosakot, ka pirmajā posmā pašiem likumprojektu ierosinātājiem jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu. Savukārt, lai rosinātu Saeimas atlaišanu, pārejas periodā pirmajā posmā joprojām būs jāsavāc 10 tūkstoši parakstu, viņa atkārtoti uzsvēra.

"Saskaņas centra" frakcijas deputāts Valērijs Agešins un ZZS frakcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka pēc likumprojekta nodošanas otrreizējai caurlūkošanai viss ir "sagājis šķērsām", jo ar paša prezidenta ziņu izskatītie referendumu likuma grozījumi kļuvuši sabiedrībai vēl neizdevīgāki, jo pirmajā no divām parakstu vākšanas kārtām savācamo parakstu skaitu paredzēts palielināt no 10 līdz 50 tūkstošiem.

Viņa uzsvēra - ja Valsts prezidents šo likumprojektu izsludinās, ZZS varētu rosināt referendumu, lai tautai ļautu izvērtēt, vai šie grozījumi ir uzskatāmi par demokrātiskiem. Reizniece-Ozola arī pauda pārliecību, ka šis jautājums sabiedrībā būtu gana aktuāls, lai līdz šādam referendumam tiešām nonāktu.

Čepāne bargi norādīja, ka SC nav morālu tiesību runāt par referenduma likuma grozījumiem, jo šī politiskā spēka pārstāvji lielā mērā veicinājuši 18.februārī notikušo referendumu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.

Savukārt, atbildot uz ZZS frakcijas deputāta Kārļa Seržanta repliku par referendumu temata aktualitāti sabiedrībā, Juridiskās komisijas vadītāja ironizējot norādīja, ka pie kādas ziņas "Delfi" portālā par Kombuļu Ineses gaitām atstāti aptuveni 700 komentāru, kamēr par referendumu likumprojektu – vien 17.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti ceturtdien plenārsēdē, otrreiz izvērtējot grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā, atbalstīja koalīcijas deputātu un Valsts prezidenta izstrādāto priekšlikumu likt referenduma ierosināšanas pirmajā kārtā likumu ierosinātājiem pašu spēkiem un ar savu finansējumu savākt 50 000 parakstu, nevis 10 000 parakstu, kā tas ir pašlaik.