Valdība vēl neizšķiras atvēlēt vairāk naudas ceļu glābšanai  (16)

Valdība pirms šo priekšlikumu padziļinātas vērtēšanas vēl uzdeva SM kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju papildināt ceļu būves kvalitātes novērtēšanas kritērijus.

SM vienlaikus autoceļu uzturēšanai piedāvāja novirzīt arī visus autovadītāju samaksātos nodokļus par ceļu ekspluatāciju, otrdien pavēstīja SM Sauszemes transporta departamenta direktors Andris Lubāns.

Viņš norādīja, ka autoceļu uzturēšanai šāda scenārija gadījumā tiktu novirzīti ap 270 miljoniem latu. Salīdzinājumam, šogad šim mērķim novirzīti daudz mazāk - apmēram 70 miljoni latu, kas ir "absolūtais minums" ceļu tīrīšanai un "pielāpīšanai", bet par jaunu ceļu būvniecību nevar būt ne runas, valdības sēdē sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

SM informatīvajā ziņojumā, ko valdība pagaidām pieņēma tikai zināšanai, pausts, ka "Valsts autoceļu fondam" piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa. Tāpat šī summa nevar būt mazāka par konkrētu daļu no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem - 2013.gadā - 20%, 2014.gadā - 30%, 2015.gadā - 40%, 2016.gadā - 50%, 2017.gadā - 60%, 2018.gadā - 70%, 2019.gadā un turpmākajos gados - 80% no naftas produktu akcīzes nodokļa ieņēmumiem.

SM brīdinājusi - šo modeli nepieņemot, vairākos ceļu posmos satiksmi vairs nebūtu iespējams nodrošināt.

Savukārt "Latvijas Valsts ceļu" (LVC) valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže žurnālistiem pirms valdības sēdes norādīja, ka problēmas sagādā nokavēta ceļu remontu plānošana, ņemot vērā šo darbu sezonalitāti.

Situāciju gan uzlabojot Eiropas Savienības naudas piesaiste ceļu remontiem, taču aiznākamgad tās apjomi šim mērķim strauji sarukšot. Turklāt, piemēram, grants ceļu remontam Eiropas fondu nauda netiekot paredzēta, līdz ar to daudzviet šie ceļi lēnām pārtopot par "smilšu laukiem". Kritiskā stāvoklī ir arī daudzi tilti - puse no valstī esošajiem 900 tiltiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī.

Tāpat arī jāņem vērā fakts, ka ceļiem, kas būvēti par Eiropas Savienības naudu, ir nepieciešama atbilstoša uzturēšana, kas arī ir dārgāka, piebilda Pāže.

Viņš uzsvēra - ja finansējumu ceļu sakārtošanai nepalielinās, valstij būs vairāk jātiesājas par nesakārtotiem ceļiem. Līdzšinējos šī gada mēnešos pret valsti saistībā ar sliktiem ceļiem vērsušies jau 150 cilvēki, ir sāktas 15 tiesvedības, tāpat turpinās vairākas iepriekšējos gados sāktas tiesvedības.

Pāže paskaidroja - sliktu ceļu dēļ autovadītājiem rodas būtiski zaudējumi. Tos veido lielāks degvielas patēriņš, izdevumi par auto amortizāciju un laika patēriņš, kas visiem auto īpašniekiem rada apmēram pusmiljardu latu lielus zaudējumus.