Jaunjelgavas domnieki noraida ieceri pārcelt Brāļu kapus no pilsētas centra  (16)

Otrajā pasaules karā kritušo padomju karavīru jeb brāļu kapi Jaunjelgavas pilsētas centrā izveidoti jau četrdesmito gadu beigās. Pirms kara tur bijis luterāņu baznīcas dārzs.

"Toreiz par šo kapu izveidošanu pilsētas centrā iedzīvotājiem neko nevaicāja. Pilsētas partijas sekretārs vienpersonīgi pieņēma lēmumu, kuru neviens nedrīkstēja apstrīdēt," stāsta jaunjelgavietis Egons Grietiņš. "Domāju, šobrīd, kad notiek pilsētas centrālā parka rekonstrukcija un tranzītielu remontdarbi, ir lieliska iespēja pārapbedīt kritušos. Līdzīgi dara arī Lietuvā, kur šādus kapus no pilsētu centriem aizvāc. Turklāt Latvijai ir līgums ar Krieviju par kritušo karavīru mirstīgo atlieku nogādāšanu dzimtenē. Tā noteikti nav necieņas izrādīšana kritušajiem, jo kapi pilsētas centrā un parkā neiederas. Par kritušo pārapbedīšanu citur esmu runājis ar daudziem jaunjelgaviešiem, un viņi piekrīt, ka pilsētas parks nav īstā vieta okupantu kapu kopiņām. Šādu ierosinājumu izteicu arī novada vadībai, un par to sprieda pēdējā domes sēdē. Diemžēl pret šādu ierosinājumu bija lielākā daļa deputātu, līdz ar to brāļu kapi acīmredzot paliks tur, kur tie ir pašlaik, — pilsētas parkā. Šāds lēmums nepārsteidz, jo lielākā daļa deputātu nav mūsu pilsētas iedzīvotāji, bet novada pagastu pārstāvji, līdz ar to viņiem īpaši pilsēta nerūp," pauž Grietiņš.

Par to lai brāļu kapi paliek pašreizējā vietā, nobalsoja lielākā daļa deputātu, bet mazākums bija pret. Līdz ar to lēmums kritušos pārapbedīt nav pieņemts.

Par brāļu kapu pārvietošanu balsoja arī Gundars Stahovskis, kurš uzskata, ka pilsētas centrā un vēl parkā, nevajadzētu būt šādai vietai. "Tā nebūt nav necieņa pret mirušajiem. Šāda prakse ir daudzās valstīs. Arī no Tallinas centra pārvietoja "Aļošu"," saka Stahovskis, piebilstot: "Mums ir vietas, kur kritušos varam pārapbedīt, kaut vai jau esošajos kapos vai brāļu kapos pie Sērenes."

Arī novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks uzskata, ka kritušie ir jāpārapbedī. "Domāju, pilsētas centrs nav vieta, kur tiem vajadzētu būt. Šādas padomju laika kulta vietas sāka veidot pēc kara, Staļina laikā. Tajās parasti notika dažādi Otrā pasaules kara un citi piemiņas pasākumi. Mainoties laikiem, šī vieta ir zaudējusi savu nozīmi, un kritušajiem jāatdusas klusākā vietā, nevis pie vienas no noslogotākajām pilsētas ielām, turklāt vēl parkā, kur līdzās ir tirgus un bērnu rotaļu laukums un kur notiek daudzi publiski pasākumi," saka pašvaldības vadītājs Guntis Libeks.

"Deputāti neatbalstīja lēmumu, līdz ar to jautājums ir izlemts. Argumenti bija dažādi — gan tas, ka nedrīkst kapus aiztikt, gan arī tas, ka te, baznīcas parkā, arī pirms tam, iespējams, ir bijušas apbedījumu vietas," rezumē Libeks.