Viņš norādīja, ka turpinās pārstāvēt studentu intereses, jo ir demokrātiski ievēlēts, un, par spīti saņemtajai kritikai, savu atrašanos LSA prezidenta krēslā negrasās izvērtēt.
Ratnieks atzina, ka iemesli augstskolu aiziešanai no LSA ir dažādi, taču tos sīkāk nekomentēja.
"Mēs vienmēr visas pašpārvaldes, arī tās, kuras ir paziņojušas par izstāšanos, vērtēsim kā savus biedrus un mēģināsim sadarboties. Kas attiecas uz to, kādēļ tas tā ir, manuprāt, tur ir dažādi iemesli, bet pagaidām domāju, ka šajā situācijā to nevajag teikt," sacīja Ratnieks.
No LSA jau izstājušās divas studentu pašpārvaldes. Viena no tām ir Rīgas Juridiskā augstskola, kas 9.septembrī paziņoja par izstāšanos un izteica neuzticību Ratniekam, bet 12.septembrī no LSA izstājās Rīgas Ekonomikas augstskola, šādu lēmumu pamatojot, ka apvienība nespēj pārstāvēt studentu intereses.
Ratnieku kritizējusi arī Izglītības un zinātnes ministrija par visu studentu interešu nepārstāvēšanu un savas politiskās karjeras veidošanu. Ratnieks uz to atbildēja, ka sabiedrībai būtu jānorāda, ko darīt ministriem, nevis otrādi.
"Līdz šim esmu demokrātiski pārstāvējis studentu viedokli un tas, ka tiek sarakstīti daži nomelnojoši raksteļi un attiecīgi iedarbinātas dažas personas kā ieroči tam, manuprāt, nozīmē, ka mēs ejam pareizā virzienā un darbs ir jāturpina. Es šajos izteikumos pat neiedziļinājos, jo tie neiztur nekādu kritiku, ka politiska persona norādīs, kā strādāt sabiedriskai organizācijai," uzsvēra Ratnieks.
Nesen Ratnieka vārds izskanēja plašāk, kad Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā "100.panta preses klubs" pēc izglītības un zinātnes ministra Ķīļa lūguma tika atcelta Ratnieka dalība. Ministrs pamatoja, ka pēdējo nedēļu notikumi aizvien vairāk apliecina, ka Ratnieks nepārstāv visu Latvijas studentu intereses, un tādēļ nevēlas ar viņu iesaistīties diskusijās. Ministra birojs norādīja, ka šā iemesla dēļ "vēlamības formā LTV ziņu dienesta producentei tika lūgts piedāvāt citu personu vai neērtu sarunu biedru, kas pārstāvētu studentu intereses", taču beigās raidījumā Ratnieka vietā piedalījās Saeimas deputāte Ina Druviete ("Vienotība").
Atbildot uz to, Ratnieks iesniedza vēstuli vairākām politiskām amatpersonām, mediju vadībai un Ģenerālprokuratūrai.
Nākamais LSA kongress plānots, tiklīdz Ķīlis atbildēs uz studentu jautājumiem par plānotajām izglītības reformām, kurus LSA cer saņemt nākamās nedēļas sākumā.
Jau vēstīts, ka viena no jaunākajām Ķīļa idejām paredz mainīt augstskolu izstrādāto studiju virzienu akreditāciju, proti, studiju programmu licencēšanas komisiju ieceltu izglītības un zinātnes ministrs, un šajā komisijā darbotos neatkarīgi eksperti. Līdz šim programmu licencēšanas komisiju apstiprināja Augstākās izglītības padome, kurā darbojas augstskolu pārstāvji un kura pauda neapmierinātību ar iecerētajām izmaiņām.
Saistībā ar plānotajām izmaiņām augstākajā izglītībā Rektoru padome Ķīlim izteikusi neuzticību. Neapmierinātību ar vairākām Ķīļa idejām iepriekš paudis arī Ratnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
