Viņa informēja, ka viens no koncepcijas mērķiem ir līdz 2022.gadam pakāpeniski palielināt ārstniecības personu darba samaksu, pēc desmit gadiem sasniedzot aptuveni 1,6 tūkstošu latu apmēru, piemērojot koeficientu 2,5 vidējai plānotajai darba samaksai tautsaimniecībā iepriekšējā gadā.
"Tādā veidā mēs tuvinātos tam algu līmenim, kas ir citās Eiropas valstīs," teica ministre un atzina, ka pašlaik Latvijā ārstiem ir zemas algas, tās augstākas esot arī tuvākajās kaimiņvalstīs.
Savukārt līdz 2020.gadam plānots, ka veselības aprūpes valsts budžeta finansējums sasniegs 4,5% no iekšzemes kopprodukta jeb aptuveni 1083 miljonus latu.
Paredzēts arī būtiski palielināt veselības aprūpes pieejamību, īpaši palielinot ambulatoro speciālistu konsultāciju skaitu un kompensējamo medikamentu klāstu, samazinot pacienta iemaksu lielumu par ārstēšanos slimnīcā.
Ministre arī atgādināja, ka nākamā gada budžets ir lielāks par 45 miljoniem nekā ša gada Veselības ministrijas budžets pirms papildu finansējuma piešķiršanas.
Viņa arī noraidīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētāja Valda Kera teikto, ka nākamā gada budžets ir mazāks nekā šā gada, jo 2012.gada ministrijas budžetā tika iekļauts arī finansējums, kas nākamgad nebūs nepieciešams, piemēram, finanšu līdzekļi slimnīcu parādu segšanai.
Circene arī uzsvēra, ka ministrija tās iespēju robežās arī cenšas palielināt finansējumu veselības aprūpei, taču "naudas ir tik, cik ir". Kā lielāko palielinājumu Circene minēja finansējumu ambulatorās un stacionārās veselības aprūpei, kas, salīdzinot ar šo gadu, ir palielinājies par 5%.
LVSADA priekšsēdētāju sēdes laikā nepārliecināja Circenes teiktais, un viņš atgādināja, ka situācija ar finansējumu veselības aprūpei joprojām esot slikta. "Finansējums ir nepietiekams, tā ir politiska bezatbildība," uzsvēra Keris un sacīja, ka joprojām politiķi nepilda solīto ‒ finansējums veselības aprūpei ir mazāks, nekā iepriekš tika solīts.
Invalīdu biedrības pārstāvji sēdes laikā arī atzina, ka ar steigu jādomā par rindu samazināšanu pie ģimenes ārstiem, jo pašreizējā situācija esot nepieņemama, pacientam dažreiz rindā jāgaida vairāk nekā nedēļu. Savukārt Circene norādīja, ka no nākamā gada budžeta šis jautājums tiks risināts ‒ ģimenes ārstiem akūti pacienti būs jāpieņem bez vilcināšanās.
Jau ziņots, ka LVSADA iesniegusi Saeimā priekšlikumus par to, ka nākamajā gadā veselības aprūpes budžets jāpalielina līdz vismaz 563 miljoniem latu, papildus piešķirtos līdzekļus sadalot pacientu iemaksu samazināšanai, darba samaksas paaugstināšanai nozarē, kā arī pakalpojumu apmēra palielināšanai un rindu saīsināšanai.
Arodbiedrība arī iepriekš paziņojusi ‒ ja netiks palielināts finansējums veselības aprūpei, netiek izslēgtas arī vairākas protesta formas.
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju veselības nozares budžets nākamajā gadā tiek plānots 503,6 miljonu latu apmērā kopā ar Eiropas Savienības fondu projektiem paredzēto līdzfinansējumu, tostarp ārstniecībai nākamgad paredzēts novirzīt par 50 miljoniem latu vairāk nekā šogad, tomēr nozarei kopējais atvēlētais finansējums nākamgad būs mazāks nekā šogad pēc budžeta grozījumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
