Noraida bažas par mākslas un kultūrvēsturisku vērtību pazušanu no Ķemeru sanatorijas  (8)

VKPAI Rīgas reģiona nodaļas vadītājs Jānis Asaris pastāstīja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo apsekošanu, kas notikusi šā gada jūlijā, situācija Ķemeru sanatorijā nav mainījusies. Inspektori veikuši apjomīgu inventarizāciju, kuras gaitā konstatēts, ka visi mākslas un kustamie priekšmeti, kas atrodas valsts aizsargājamo priekšmetu sarakstos, atrodas uz vietas, bet daļa atrodas pie restauratoriem.

Objektā atrodamās grāmatas nav atsevišķi iekļautas aizsargājamo priekšmetu sarakstā, bet ir objekta sastāvdaļa, tāpēc par tām precīzu datu nav. "Ja kādas grāmatas ir pazudušas, tad to skaits ir neliels, jo pārsvarā grāmatas stāv iepakotas kastēs," norādīja Asaris.

Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka no sanatorijas bibliotēkas pazudis vairāk nekā 100 vērtīgu grāmatu.

Patlaban ar Jūrmalas pilsētas pašvaldību panākta vienošanās, ka Ķemeru teritoriju apsargā pašvaldības policija ar suni, kas var atvairīt zagļus un pasargāt no vandalisma aktiem.

Saeimas Pieprasījumu komisija pagājušā nedēļā nolēma vērsties pie ministru prezidenta, lūdzot jau līdz 1.novembrim no valsts budžeta nodrošināt finansējumu Ķemeru sanatorijas apkures izdevumiem, savukārt īpaša darba grupa meklēs juridiski korektus risinājumus, kā atgūt sanatoriju valsts vai pašvaldības īpašumā.

Ne Jūrmalas pilsētas domei, ne VKPAI pagaidām nav precīzu datu, cik liels finansējums būtu nepieciešams Ķemeru sanatorijas apkures izdevumiem, tomēr Asaris, atsaucoties uz pērn sanatorijā strādājušo būvnieku sacīto, minēja, ka ēkas apsildīšana mēnesī varētu izmaksāt ap 6000 latu. Viņš norādīja, ka Ķemeru sanatorija ir otrs lielākais Latvijas brīvvalsts laikā celtais objekts - par to lielāks ir tikai Vienības nams Daugavpilī.

Latvijas oficiālajā tūrisma portālā "latvia.travel" norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936.gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par Balto kuģi.

Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30.gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju "Ķemeri" ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.

Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30.gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.

Asaris uzsvēra, ka, paredzot finansējumu ēkas apkurei, atkristu nepieciešamība atsevišķus objektus pārvietot, jo interjeram, mēbelēm un priekšmetiem tiks nodrošināts piemērots mikroklimats. "Apkure un apsardze ir operatīvā nepieciešamība, lai saglabātu un nekaitētu restaurētajām vērtībām, kas ir labā stāvoklī," norādīja VKPAI Rīgas reģiona nodaļas vadītājs.

VKPAI vadītājs Juris Dambis atzina, ka inspekcijai ne tiesiski, ne finansiāli nav iespēju uzņemties rūpes par sanatoriju, tāpēc ēkas turpmākais liktenis par iespējamo atsavināšanu par labu valstij vai pašvaldībai atkarīgs no risinājumiem, ko spēs piedāvāt ministrijas un profesionāli juristi. "Protams, ar nosacījumu, ja īpašnieki un mantinieki turpina nedot atbildi. Pagaidām ne mums, ne Privatizācijas aģentūrai, ne citām institūcijām nav izdevies ar viņiem sazināties," piebilda Asaris.

Saeimas Pieprasījumu komisijā 10.oktobrī nolemts steidzami lūgt līdzekļus apsardzes un apkures nodrošināšanai kultūras piemineklī, lai nekavējoties nodrošinātu ēkas saglabāšanu. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē tiks veidota darba grupa, kas kopā ar visām iesaistītajām pusēm noskaidros situācijas apstākļus un meklēs piemērotākos risinājumus.

Jau ziņots, ka Jūrmalas pašvaldības deputāti 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.

Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā, Emīla Dārziņa ielā, 18.jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Jūrmalas pilsētas dome 9.augustā nolēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, bet vakar nolemts, ka jāatsavina visi ar sanatoriju saistītie īpašumi.

Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.

2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) 21.septembrī pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma paudis gatavību ciešā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi meklēt tiesiskos risinājumus, lai sakārtotu ar sanatoriju saistīto vēsturiski neatrisināto un sasāpējušo jautājumu.

"Ir tādas situācijas kā šī - Ķemeros, kad pašvaldībai ir aktīvi jāiejaucas. Skaidrs, ka, paļaujoties vien uz uzņēmēju pašregulēšanos, šo Jūrmalai un visai valstij tik nozīmīgo objektu saglabāt nav iespējams. Noskatīties, kā tas viss sabrūk, būtu noziedzīga bezatbildība. Taču ir arī tādas situācijas, kad pašvaldības tā vietā, lai stimulētu uzņēmējdarbību, pašas nodarbojas ar to, tādējādi kropļo tirgu un traucē izveidoties normālai uzņēmējdarbības videi," skaidroja Sprūdžs.

Savukārt Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis uzsvēra, ka Jūrmalai un jūrmalniekiem ir būtiski panākt valdības izpratni par nepieciešamību aktīvi un mērķtiecīgi atbalstīt pašvaldības centienus paglābt no iznīcības valsts nozīmes kultūras pieminekli un kūrorta resursus Ķemeros. Ķemeru sanatorija ir nozīmīgs objekts Jūrmalas kā kūrortpilsētas tālākajai attīstībai un kurortoloģijas nozares atdzimšanai Latvijā.