Lielgabals tika atrasts metāllūžņu nodošanas punktā. Armijas pārstāvju ierašanās tur bija tik iespaidīga, ka iebildumi izpalika. Spēku ciena pat lieli bezkauņas. Bez armijas, kas stāv aiz politiķiem, viņi būtu tukša vieta.
Okupācijas laikā tika zaudēta saikne ar Latvijas armijas pagātni. Uz to brīdi neviens nezināja, ka smagais lielgabals ir Latvijas armijas mantojums. Tas tur tika uzstādīts 1939. gada 15. maijā par godu Vidzemes artilērijas un Smagās artilērijas pulkam, kuri līdz 1940. gadam bija dislocēti Rīgā Krustabaznīcas kazarmās. Šaujamais tika atvests no Daugavgrīvas cietokšņa. Vēlākos gados zagļus nebiedēja pat iespaidīgais artilērijas ieroča svars - astoņpadsmit tonnas.
Krustabaznīcas kazarmas ap 1992. un 1994. gadu tika atbrīvotas no aizejošās Krievijas federācijas armijas daļām. Lai saglabātu infrastruktūru, uz tukšajām kazarmām pārvietoja armijas Štāba bataljona Godasardzes rotu. Stāvoklis kazarmās bija smags. Telpas neremontētas, centrālā apkure nestrādāja, no kazarmas trešā stāva logiem rēgojās slavenās Godmaņa krāsniņu skursteņi. Krāsniņu kurināšanu visu nakti uzmanīja rotas dieninieki.
Vēsture klusē, kas pirmais saprata, ka lielgabals ir daļiņa no Latvijas armijas vēstures. Varbūt jāpateicas Vēsturisko pieminekļu komisijai un bijušajam Bataljona komandierim, kam likās aizdomīgi,ka postaments stāv bez lielgabala.
Sarunā ar Rīgas Vēstures pieminekļu komisijas pārstāvi dzirdēju diezgan zīmīgus vārdus. Faktiski šis artilērijas ierocis tagad ir piemineklis bijušajiem lielgabala pulka instruktoriem un virsniekiem, kas gandrīz visi tika iznīcināti Staļina represiju laikā.
Pieminekļa nākotne nav skaidra. Vai nu to jāpārvieto uz pašreizējo lielgabalu diviziona dislokācijas vietu. Vai arī jāatstāj pašreizējā vieta un jāizrāda tam pienācīgu godu attiecīgās piemiņas dienās.
Atceroties vēsturi, mums ir jāsaprot - bez armijas Latvija ir tikai dzīves telpa, ko gribētu aizņemt daudzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
