”Vienotības” frakcijas deputāts, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs uzsvēra, ka noteikti piekrīt neapliekamā minimuma sliekšņa paaugstināšanai no pašreizējiem 45 latiem līdz iztikas minimuma līmenim, kas ir nedaudz mazāk par 180 latiem mēnesī, taču jautājums būtu – cik ilgā laikā to īstenot.
”Tas būtu loģisks solis un mērķis, uz ko tiekties, bet ir jautājums, cik gadu laikā to izdarīt. Turklāt šis pasākums ir jāskata kompleksi, ņemot vērā, piemēram, arī to, vai personai ar šādu zemu ienākumu līmeni ir apgādājamie vai nav,” sacīja Reirs.
Viņš arī uzsvēra – šie risinājumi nebūs ļoti strauji, jo jāņem vērā, ka līdz ar lēmumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu no 25% līdz 24% nākamajā gadā un ar jebkuru IIN maksājumu samazinājumu sarūk ienākumi valsts budžetā, kas savukārt apgrūtinātu ieceri pakāpeniski palielināt algas valsts vismazāk apmaksātajās jomās strādājošajiem, piemēram, pedagogiem, medicīnas personālam, policistiem un citiem. Par šo zemāko algu paaugstināšanu tiek runāts 2014.gada budžeta kontekstā, līdz ar to jauni atbalsta risinājumi jāmeklē pārdomāti, pauda Reirs.
Neatkarīgo deputātu grupas pārstāve Elīna Siliņa pauda, ka atbalsta ar IIN neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz iztikas minimuma līmenim, taču ”vairāk gan ne”. Deputāte arī atbalsta zināmu nevienlīdzību ienākumos, jo iespēja pacīnīties par augstāku atalgojumu motivējot cilvēkus attīstīt savu izglītību un karjeru.
”Ir jāiet uz to, ka iztikas minimums, kas valstī ir nedaudz zem 200 latiem, ar IIN netiek aplikts. Tas būtu normāli, tas būtu kā Igaunijā,” teica Siliņa. Viņa piekrīt uzskatam, ka nodokļu slogs mazajām algām ir nesamērīgs un daudz par augstu.
Arī Reformu partijas deputāte Daina Kazāka pauda, ka atbalsta ideju par IIN likmes diferencēšanu atkarībā no personu ienākumu apmēra, bet nenorādīja konkrētu skaitli. No pētījumiem izrietot, ka trūcīgākie un apdraudētākie sabiedrības slāņi ir pensionāri, vientuļie vecāki un ģimenes ar trīs un vairāk bērniem. Viņasprāt, IIN mazākā mērā jāparedz tieši šo cilvēku dzīves atvieglošanai.
”Vissvarīgākais šobrīd ir palielināt atvieglojumus par bērniem, kas ļautu palielināt atvieglojumus par vēl lielāku summu, apzinoties, ka jānosaka vienāds neapliekamais minimums vai atvieglojumi par pensionāriem un bērniem, jo šobrīd šie atvieglojumi būtiski atšķiras – 165 lati pensionāriem un 70 lati par bērniem,” norādīja deputāte.
Tāpat, atbalstot daudzbērnu ģimeņu politikas veicināšanu, būtu jānosaka proporcionālu progresivitāti – jo vairāk bērnu aug ģimenē, jo lielāku atvieglojumu tai piešķir - par 10 latiem vairāk par katru nākamo bērnu, nosakot neapliekamo minimumu par vienu bērnu – 70 latus, par diviem bērniem – 80 latus, par trīs bērniem – 90 latus, par četriem bērniem – 100 latus utt.
Tāpat Kazāka jau iepriekš, sagatavojot priekšlikumus budžeta projektam no 2013. līdz 2015.gadam, piedāvājusi izskatīt alternatīvu, lai mazinātu Džini indeksu jeb ienākumu atšķirību starp ģimenēm ar augstu un zemu ienākumu līmeni. Viņa piedāvājusi pašreizējos atvieglojumus 10 latu apmērā par apgādājamajiem aizstāt ar ģimenes valsts pabalsta palielinājumu par 5 latiem par katru bērnu (atbilstoši atvieglojuma kapacitātei, kas pašlaik ir 17,50 latu uz bērnu).
”Tas būtu efektīvāks atbalsta mehānisms tām ģimenēm, kas dzīvo lauku rajonos un kurām ir zems ienākumu līmenis, kā arī ģimenēm, kurās vecākiem ir ierobežotas iespējas būt nodarbinātiem,” norādīja deputāte.
Arī Nacionālās apvienības deputāts Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka nevar atsevišķi runāt par vienas pozīcijas atbrīvošanu no nodokļa, jo jāparedz dažādu pasākumu komplekss, iekļaujot atbalstu ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm.
Bērziņš atzina, ka NA frakcijā ir dažādi viedokļi jautājumā par nevienlīdzības mazināšanu, diferencējot IIN maksājumus dažādiem sabiedrības slāņiem. Bērziņš personīgi uzskata, ka, virzoties uz lielāku naudas summu, no kuras neiekasēt IIN, jāņem vērā, vai un cik apgādājamo ir konkrētai personai.
Konkrētu summu, no kuras IIN varētu neiekasēt, deputāts gan nenosauca, sakot, ka vispirms nepieciešami konkrēti atbildīgo ministriju aprēķini.
Saeimas deputāts un bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) sacīja, ka aicinātu ar IIN neapliekamo minimumu palielināt līdz pusei no minimālās algas – 100 latiem, savukārt pensionāriem to palielināt no pašreizējiem 165 latiem līdz 200 latiem.
Augulis pauda nožēlu par to, ka Saeima neatbalstīja ZZS ieceri no nākamā gada samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par apkuri līdz 5%, kas būtu bijis reāls atbalsts tieši pensionāriem.
”Saskaņas centra” frakcijas deputāts Valērijs Agešins teica, ka frakcija būs gatava iesaistīties diskusijā par lielāku ar IIN neapliekamo summu.
”Idejai par pabalstu griestu samazināšanu mēs noteikti piekrītam, savukārt par neapliekamā minimuma griestu palielināšanu - SC rosina paaugstināt to no 45 līdz 60 latiem, papildus paredzot arī palielināt neapliekamo minimumu par apgādājamām personām,” teica Agešins.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija kopā ar Finanšu ministriju vērtē iespēju cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem noteikt augstāku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, bet cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem neapliekamais minimums varētu būtu salīdzinoši zemāks.
Tāpat ienākumu nevienlīdzības jeb plaisas starp bagātajiem un mazāk turīgajiem mazināšanai tiek vērtēta ideja diferencēt IIN likmi, kas patlaban ir 25%, bet no nākamā gada sākuma tiks samazināta līdz 24%.
Priekšlikumus par lielāku ienākuma nodokļa progresiju būs iespējams vērtēt 2014.gada valsts budžeta projekta skatīšanas kontekstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
