Foto: Saeimas administrācija
Iedzīvotāju grupu diskriminācija nav pieļaujama ne pēc kādām pazīmēm, tostarp ne pēc seksuālās orientācijas, kas ietver arī tradicionālās jeb heteroseksuālās orientācijas pārstāvjus, sacīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Tā viņa atbildēja, sniedzot vērtējumu par to, ka saskaņā ar pētījumu Latvijas iedzīvotāji ir visskeptiskāk noskaņotie Eiropas Savienībā (ES), vērtējot iespēju gejam, lesbietei vai biseksuālim ieņemt augstāko vēlēto politisko amatu valstī.

Izvērtējot kandidatūras uz augstiem valsts amatiem, ir jāņem vērā svarīgi kritēriji - profesionalitāte, pieredze, izglītība un cilvēka spējas veikt noteiktu darbu, skaidroja politiķe.

Mūrniece norādīja, ka viņai neesot informācijas par diskriminācijas gadījumiem saistībā ar geju, lesbiešu vai biseksuālu iespējām ieņemt augstus valsts amatus. Viņa ir pieredzējusi, ka nopietnās politiskās debatēs noteicošie ir profesionālie kritēriji.

Vaicāta, vai informācijas neesamības cēlonis nav seksuālo minoritāšu pārstāvju nevēlēšanās publiskot savu orientāciju sabiedrības negatīvās attieksmes dēļ, komisijas priekšsēdētāja atbildēja, ka tā ir cilvēku privāta izvēle to publiskot vai nē - šāda izvēle ir jārespektē.

"Gribu uzsvērt, ka diskriminācija Latvijā nav pieļaujama pret valsts nāciju, kas ir latvieši, un tas ir ļoti būtiski. Šīs diskriminācijas pazīmes Latvijas sabiedrība vēl pilnībā nav iemācījusies pazīt, un arī pie tā mums ir jāstrādā," akcentēja politiķe.

Viņa piebilda, ka Latvijā vēlēšanas notiek demokrātiski un to atzīst arī starptautiskās organizācijas.

Kā ziņots, jaunākais Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra "Eurobarometer" pētījums liecina, ka, vērtējot iespēju gejam, lesbietei vai biseksuālim ieņemt augstāko vēlēto politisko amatu valstī, skalā no viens līdz desmit, kur viens nozīmē, ka cilvēki justos ļoti neapmierināti, bet desmit - pilnīgi apmierināti, Latvijas iedzīvotāji šādai iespējai devuši 3,2 punktus. Šis ir viszemākais rādītājs ES, kur vidēji tas ir divas reizes augstāks, sasniedzot 6,6 punktus.

Viskomfortablāk, ja augstāko vēlēto politisko amatu valstī ieņemtu gejs, lesbiete vai biseksuālis, justos dāņi, dodot šādai iespējai 8,9 punktu vērtējumu.

Tāpat Latvijas iedzīvotāji ir visskeptiskāk noskaņotie par iespēju augstāko vēlēto politisko amatu valstī ieņemt transdzimuma personai vai transseksuālim. Viņi savu apmierinātības līmeni šādai situācijai novērtē ar 2,8 punktiem, kamēr vidēji eiropieši - ar 5,7 punktiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!