Foto: LETA

"Vienotība" neizslēdz, ka varētu tiesā apstrīdēt Rīgas domes otrdien atbalstītās izmaiņas domes saistošajos noteikumos par priekšvēlēšanu aģitācijas regulējumu, ar ko politiskajām partijām plānots aizliegt izvietot priekšvēlēšanu reklāmas Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, Mežaparkā, uz satiksmes pārvadiem, estakādēm un citās vietās, portālam "Delfi" sacīja "Vienotības" Rīgas domes frakcijas vadītājs Olafs Pulks.

Pagaidām gan "Vienotība" plāno vērsties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un cer, ka ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) neizsludinās "juridiski analfabētiskos" Rīgas pašvaldības atbalstītos noteikumu grozījumus, ko "Vienotība" saista ar "Rīgas tuvināšanos Minskai, Maskavai un Ziemeļkorejai", jo domes vadība savās interesēs un negodīgi izmantojusi savus administratīvos resursus", aizliedzot aģitāciju tajās galvaspilsētas vietās, kur Rīgas mēra pārstāvētajai partijai "Saskaņas centrs" ir vismazākais atbalstītāju skaits, klāstīja "Vienotības" Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

Saskaņā ar Rīgas domes vairākuma otrdien nolemto, priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus aizliegts izvietot publiskās vietās un vietās, kas vērstas pret publisku vietu.

Aizliegums būs spēkā Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā, Mežaparka teritorijā, vēsturiskās apbūves teritorijā - Ķīpsalā, Āgenskalnā, Bolderājā, Dzegužkalnā, Maskavas priekšpilsētā, Sarkandaugavā, Teikā, Torņakalnā, Vecāķos, Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā, Pleskodālē, kā arī Jaunmīlgrāvī un Vecdaugavā.

Politiskās aģitācijas materiālus nevarēs izvietot uz pašvaldībai piederošiem afišu stabiem un stendiem, uz pašvaldības un pašvaldības kapitālsabiedrību īpašumā esošajām ēkām, būvēm un attiecīgajam īpašumam piesaistītajā zemesgabalā, kā arī uz tiltiem, ceļu pārvadiem un estakādēm.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) otrdien uzsvēra, ka noteikumos paredzēti vienlīdzīgi nosacījumi un ierobežojumi visām personām, kas vēlas izvietot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus publiskās vietās. Turpretī Ēlerte uzskata, ka, pieņemot lēmumu par reklāmu, izkārtņu, un citu informatīvo materiālu izvietošanas ierobežošanu, "Saskaņas centrs" vēlas limitēt vienu no svarīgākajām politiskā procesa sastāvdaļām – aizliegt tiešās tikšanās ar vēlētājiem.

Ēlerte uzsvēra, ka Saeimas apstiprinātās un Valsts prezidenta izsludinātās izmaiņas priekšvēlēšanu aģitācijas kārtībā "radītas ar mērķi neļaut dārgās reklāmas televīzijā emocionālai cilvēku iespaidošanai" un dod tiesības pašvaldībai noteikt vietas, kurās nav atļauts priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitāšu ietvaros izvietot galdus, teltis un pārvietojamās nojumes, piemēram, Brīvības pieminekļa pakājē vai uz tramvaja sliedēm.

Tomēr likums "nav devis pašvaldībai tiesības ierobežot Rīgas iedzīvotāju Satversmē noteiktās pamatbrīvības - vārda, uzskatu un biedrošanās brīvību, brīvību no cenzūras," pauda Ēlerte.

Arī Pulks uzskata, ka ar šiem pašvaldības noteikumu grozījumiem "Saskaņas centrs" liedz saviem oponentiem izmantot priekšvēlēšanu pamattiesības un monopolizē saziņas iespējas ar vēlētājiem. Viņš pauda - vienīgās vietas, kur, pēc SC domām, oponenti var izvietot savu informāciju, ir "Rīgas satiksmes" transportlīdzekļi un pieturas.

Uz jautājumu, vai tas varētu liegt "Vienotībai" izvietot savas priekšvēlēšanu reklāmas uz tramvajiem, autobusiem un trolejbusiem, Pulks sacīja, ka šo jomu pārzina pašvaldības uzņēmums "Pilsētas līnijas", taču tās esot SC pietuvināto personu pārraudzībā.

Pulks arī pauda pārliecību - pagaidām par domes izstrādātajiem priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumiem publiski ir iebildusi "Vienotība", taču, tuvojoties vēlēšanām, noteikti par tiem protestēšot arī citas uz Rīgas domes vēlēšanām startējošās partijas, taču tad jau tas var būt par vēlu.

Rīgas dome arī norādījusi - ierobežojumi priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošanai noteikti tādās publiskajās vietās, kas sevišķi ietekmē pilsētvides kvalitāti un kurās priekšvēlēšanu aģitācijas izvietošana nav vēlama, jo šajās vietās notiek publiski, sabiedrībai nozīmīgi pasākumi, kurus mēģina izmantot priekšvēlēšanu aģitācijai.

Radzevičs ir izteicies, ka Rīgas vēsturiskais centrs aizņem 2,95 % no Rīgas kopējās teritorijas, bet noteikumos paredzētās vēsturiskās apbūves aizsargzonas - aptuveni 5,3%. Dzīvojamos masīvus un maģistrālās ielas šie ierobežojumi neskars, tāpēc Radzevičs uzskata, ka tie ir samērīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!