Šī gada sākumā Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte parakstījis rīkojumu, kurš nosaka, ka cietumsargi šogad var necerēt ne uz atvaļinājuma pabalstiem, ne prēmijām. Netiek pieļauts arī virsstundu darbs, svētdien, 20. janvārī ziņo raidījums "Nekā personīga".
"Nezinām kā Saeimas deputātiem, bet mums krīze nav beigusies," tā sarunās ar raidījuma veidotājiem atzīst aptaujātie cietumu darbinieki, no kuriem daudziem puse no janvāra mēnešalgas būs jāatdod apkures rēķina apmaksai.
Raidījums uz sarunu aicinājis Brasas cietuma inspektoru Haralds Jurēvičs, kurš ieslodzījuma vietu sistēmā strādā jau 15 gadus. Viņš uzsver, ka darbs ir grūts, jo cietumā jārēķinās gan ar drošības riskiem, gan īpašo psiholoģisko gaisotni. Alga par to – nepilni 300 lati mēnesī.
"Es šeit strādāju ne dēļ atalgojuma. Tā nav prestižākā vieta. Bet kādam ir šis darbs jādara. Šeit rindas nestāv ar gribētājiem strādāt," raidījumam pauž inspektors.
"Ja man pasaka, ka krīze ir beigusies, tad es atveru naudas maku un redzu tur to pašu, ko pirms gada. Man ir 43 gadi, es normāli vēl brīvajā Latvijā dzīvojis neesmu," ar rūgtumu teic Jurēvičs.
Kā liecina "Nekā personīga" rīcībā esošie dati, šobrīd Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir liels vakanto vietu skaits. Cietumu priekšniekiem ar grūtībām izdodas nokomplektēt maiņas, lai cietuma žogs būtu drošībā.
Raidījuma uzrunātais Centrālcietuma uzraugs Jānis Bilkevičs neslēpj – ja vien būs izdevīgāks piedāvājums, viņš darbu pametīs. Šobrīd ar savu 350 latu algu Jānis vienīgais uztur savu trīs bērnu lielo ģimeni.
Bilkevičs secinājis, ka ieslodzītajiem esot pat labāki sadzīves apstākļi, nekā pašam - ne jāmaksā apkures rēķini, ne jādomā par pusdienu galdu. Un, ja kas nepatīkot, vienmēr var sūdzēties Strasbūras cilvēktiesību tiesā.
Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte atzīst, ka savu darbinieku rūgtumu saprot. Tomēr viņam neesot bijis cita varianta kā jau gada sākumā visiem padotajiem godīgi pateikt – uz nekādu papildu atalgojumu šogad neceriet.
Šogad Ieslodzījuma vietu pārvaldes budžets palielināts par 3,5 miljoniem latu, kas ļautu kaut par pārdesmit latiem palielināt zemāk atalgoto darbinieku algas. Tomēr, atšķirībā no ministrijas ierēdņiem, kas gadu mijā saņēma prēmijas, cietuma uzraugii tās var negaidīt.
Kā raidījumam komentē Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, viņš novērtē šīs vienreizējās naudas balvas. "Es par to nekaunos. Bet vai vispirms nebija jānovērtē tie, kas saņem vismazāk? Katrai iestādei ir savs budžets un tā ietvaros jāplāno savs budžets," pauž Lazdovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
