Ar šādu pieeju jau atjaunots Rīgas apvedceļš, šoseja no Rīgas uz Ķekavu un vēl citas. Tiesa gan – "De Facto" norāda, ka Ķekavas virzienā sanācis misēklis un neadekvāti novērtēts nepieciešamais remontdarbu apjoms.
Tā rezultātā īsi pirms Ķekavas labajam asfaltam pa vidu ir aptuveni kilometru garš, bedrains un ielāpiem klāts neremontēts posms. Gabaliņu tālāk, Bauskas virzienā – vēl viens tāds pats. Izrādās – tikai būvdarbu laikā atklāts, ka ieprojektētā seguma maiņa būs nepietiekams risinājums. Rezultātā – jauns konkurss un būvdarbu ieilgšana. Atbildīgie par kļūdu to nesauc.
"Latvijas valsts ceļu" (LVC) vadība, norobežojoties no konkrētā piemēra, kur arī notikuši asfalta segas pastiprināšanas darbi, bet kur kļūdas projektēšanā viņi nesaskata, tomēr atzīst, ka kopumā ceļu projektu kvalitāte mēdz radīt neparedzētus sarežģījumus.
"Mēs plānojam palielināt projektētāju atbildību vairāk kā tas ir līdz šim un acīmredzot nākotne būs tāda, ka mēs mēģināsim ieviest kaut kādu punktu sistēmu, lai projektos sākotnēji atsijātu tās firmas, kas tiešām slikti strādā," stāsta LVC Tehniskās pārvaldes vadītājs Valdis Laukšteins. Savukārt LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže atklāj, ka faktiski tas nozīmē tādu kā melno sarakstu veidošanu. Bet tā esot šī problēma, ka viena otra kompānija regulāri saņem pasūtījumus, piedāvājot zemāko cenu, bet pēc tam vienlaikus kavē piecu līgumu izpildi, norāda "De facto".
Reizē ar satiksmes ministrijas pieejas maiņu ceļu remontos, kapitālos remontus aizstājot ar virsmu stiprināšanu, projektu kvalitātei un ceļa pamatņu izpētei būs jo īpaša nozīme. Kļūdas gadījumā ceļš var izmaksāt pārāk dārgi. Lai gan pārliekot akcentus uz atjaunošanas darbiem, tie var būt pat uz pusi lētāki. Šāda prakse ir iecienīta Igaunijā.
"To var darīt, ja ir pārliecināti, ka ceļa segas pamatne un pamata kārtas ir ar pietiekamu stiprību," raidījumam "De Facto" uzsvēris eksperts, Rīgas Tehniskās Universitātes profesors Māris Zemītis.
Pārmaiņas nozīmē to, ka par šobrīd pieejamajiem finanšu resursiem autobraucējiem tiks ievērojami vairāk atjaunotu ceļu segumu. "Šis lēmums ir cieši saistīts ar to, kāds finansējums būs pieejams nākamajā finansēšanas periodā no Eiropas Savienības fondiem. (..) tie līdzekļi, kas būs pieejami, būs izlietoti autoceļu seguma pastiprināšanai un virskārtas atjaunošanai. Varbūt, protams, ka par šiem līdzekļiem var vairāk kilometru izremontēt, bet nu tie būs biežāk jāatjauno," lēmuma pamatotību skaidro Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors.
Satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš iestājies par šīm izmaiņām, pieļauj, ka jaunā pieeja varētu nebūt pa prātam tieši būvniekiem, jo tādējādi nebūs iespējamas nekontrolēta ceļa pamatnes rekonstrukcija. "Pieļauju, ka uzsāktais darbs "megaprojektu" ierobežošanā, konkurences palielināšanā un izmaksu samazināšanā nav izdevīgs atsevišķiem būvniekiem un tie vēlas "pa vecam" sakārtot projektus, sadalot tos starp izredzētajiem, tādējādi radot valstij neizdevīgus apstākļus."
Neraugoties uz šādām aizdomām, vēl šomēnes, kamēr Ronis ir amatā, iecerēts atkārtoti līdz valdības mājai dabūt arī dokumentu, kas liktu palielināt autoceļiem ik gadu atvēlamo naudas summu. Autoceļu fondu gan neatjaunos, bet ideja ir līdzīga – katru gadu pakāpeniski, līdz pat 80%, palielinot summu, kas no autobraucēju samaksātajiem nodokļiem atgriežas ceļu remontos un uzturēšanā. Tādējādi pēc vairākiem gadiem – apmēram no 2019.gada – ceļu nozare varētu rēķināties ar aptuveni 300 miljoniem latu ik gadu, kas būtu līdz šim nebijis finansējums šai nozarei. Iepriekš, kopā ar Eiropas fondu līdzekļiem, tie ir bijuši no 234 miljoniem latu pirmskrīzes gadā, līdz aptuveni 150 miljoniem pēdējos trīs gados, ziņoja "De facto".
Vēl šomēnes uz premjera galda noguls satiksmes ministra ziņojums, kurā cita starpā būs vērtēta ceļu būves nozares kompāniju darbu kvalitāte un iespējamās savstarpējās vienošanās. Ziņojuma pamatā varētu būt par katru objektu saņemtie inženieru un laboratorisko analīžu slēdzieni.
LVC aprēķinājuši, ka Latvijas slikto ceļu dēļ to lietotāji ik gadu cieš zaudējumus aptuveni 600 miljonu latu vērtībā. Tajā ierēķinātas gan pārsistās riepas, gan uz ceļa patērētais laiks, gan citi zaudējumi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
