Ķirsis pauda viedokli, ka māju siltināšanu varētu veicināt sistēmas radīšana, lai dzīvojamās mājas īpašniekiem nebūtu pašiem jāveic visas darbības, saistītas ar šādiem projektiem, bet to veiktu viņu izvēlētā vienas pieturas aģentūra jeb ESKO. Proti, mājas iedzīvotajiem būtu jāizvēlas viena kompānija, kas viņu vietā veiktu un koordinētu nepieciešamās darbības saistībā ar projektu - energoauditu, renovācijas projekta izstrādi, būvdarbus un finansējuma nodrošināšanu. Svarīgi būtu tas, lai šādi uzņēmumi pelnītu tikai uz ietaupītā siltuma rēķina, piebilda EM pārstāvis.
Savukārt projektu finansēšanai paredzēts izveidot energoefektivitātes fondu, kas nodrošinātu samazinātas procentu likmes, kā arī efektīvu dotāciju sistēmu, lai motivētu īstenot kompleksus energoefektivitātes pasākumus. Šādam fondam varētu paredzēt 50 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un šāds ieguldījums nodrošinātu investīciju pieejamību 250 miljonu latu apmērā, skaidroja Ķirsis.
Ar šāda fonda palīdzību varētu piesaistīt arī citus līdzekļus, piemēram, privāto pensiju fondu līdzekļus. EM parlamentārais sekretārs prognozēja, ka pilnībā šis fonds varētu sākt darboties ar 2015.gadu.
Pēc ekspertu vērtējuma, Latvijā var renovēt 60% līdz 70% ēku, proti, ap 25 000 daudzdzīvokļu māju aptuveni 38 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. Nepieciešamās investīcijas būtu aptuveni 2,7 miljardu latu apmērā.
Apakškomisijas deputāti lielākoties šādas idejas vērtēja pozitīvi, taču norādīja arī uz citiem jautājumiem saistībā ar māju renovāciju. Deputāte Lolita Čigāne (V) vērsa sēdes dalībnieku uzmanību uz problēmām ar finansējuma piesaisti konkrētiem ēku siltināšanas projektiem, tāpēc komisija vienojās turpināt diskusiju par finanšu instrumentiem māju renovēšanai.
Arī parlamentārietis Viktors Valainis pauda viedokli, ka jautājumā par finanšu instrumentiem būtu nepieciešams uzklausīt komercbankas un Finanšu ministriju, savukārt EM būtu jāsniedz informācija par plānotajiem likumprojektiem, lai ministrijas piedāvātās ieceres virzītos uz priekšu.
Savukārt deputāts Arvils Ašeradens (V) kritizēja to, ka patlaban šajā jomā nav noteikts mērķis ar konkrētu termiņu. Tāpat deputāts uzsvēra, ka patlaban trūkst informācijas par to, kā nākotnē plānots attīstīt mājokļu fondu. Pēc Ašeradena domām, būtu jādiskutē arī par apkures attīstības stratēģiju, jo jābūt pārliecībai, ka siltumapgādes pakalpojumi tiek sniegti maksimāli efektīvākajā veidā.
Apakškomisijas vadītājs Aleksandrs Sakovskis (SC) rezumēja, ka patlaban EM piedāvā ilgtermiņa risinājumus apkures parādu jomā, kas paredz māju renovāciju un saistīti ar tarifu politiku. Par tarifu politiku apakškomisija arī plāno diskutēt kādā no nākamajām sēdēm.
Kā ziņots, iepriekšējā sēdē apakškomisijas deputāti diskutēja par īstermiņa risinājumiem apkures parādu problēmai. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem, lai samazinātu iedzīvotāju parādus par apkuri, tiek rosināts noteikt izlīdzinātus maksājumus par siltumapgādi. Apakškomisija vienojās to noteikt kā vienu no prioritātēm, kurai vēlas rast ātru risinājumu.
Tāpat Mājokļa jautājumu apakškomisija plāno pievērsties jautājumam par izmaiņām normatīvajos aktos, kas paredzētu, ka iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem varētu norēķināties tieši ar to sniedzējiem. Pagaidām apakškomisija ir pozitīvi noskaņota pret šo ierosinājumu. Paredzēts, ka pie īstermiņa risinājumiem apkures parādu problēmai apakškomisija atgriezīsies pēc nedēļas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
