Darba grupā meklēs risinājumus cilvēku atturēšanai kāpt uz ledus  (24)

Otrdien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā tikās to dienestu pārstāvji, kuri piedalījās vērienīgajos glābšanas darbos, kad jūrā uz diviem ledus gabaliem tika iepūsti vairāki simti cilvēku.

Pēc sarunām nolemts, ka veidojama darba grupa, kurai tad būs jāmeklē tiesisks risinājums šai problēmai. Darba grupai būs divi uzdevumi: apzināt visus dienestus, kas iesaistās glābšanā uz ledus, noskaidrot tam pieejamos materiāltehniskos resursus, kā arī izstrādāt priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par kāpšanu uz ledus.

Kozlovskis cer, ka divu mēnešu laikā šī darba grupa būs nonākusi pie konkrētiem lēmumiem, taču viņš uzsvēra, ka tas nav mērķis - izstrādāt kādus represīvus mehānismus, piemēram, sodus, jo sodu ieviešana varētu novest pie tā, ka cilvēki nevēlēsies, ka viņus glābj.

Kozlovskis pastāstīja, ka arī marta beigās notikušajos vērienīgajos glābšanas darbos bijušas situācijas, kurās zemledus makšķernieks, saprotot, ka viņa zvejas rīki paliks uz ledus, no glābšanas atteicies.

Ministrs baiļojas, ka tad, ja tiktu ieviestas normas, kas paredzētu pašiem izglābtajiem atmaksāt ar glābšanu saistītos tēriņus, viņi izvēlētos labāk lēkt ūdenī, nevis ļaut, lai viņus izglābj.

Tāpēc darba grupa vispirms meklēs risinājumus, kas sākumā būs vērsti uz cilvēku informēšanu par aizliegumu kāpt uz ledus, bet tikai pēc tam tikšot domāts, ko darīt ar tiem, kuri šo kategorisko aizliegumu neievēro.

Makšķernieku biedrības pārstāvji, kas arī piedalījās otrdienas sanāksmē, sacīja, ka, viņuprāt, būtu jānosaka konkrēti aizliegumi un noteiktos laika apstākļos un situācijās kategoriski jāaizliedz kāpt uz ledus, nevis tikai jānorāda, ka tas var būt bīstami.

Makšķernieki uzskata, ka par šo kategorisko aizliegumu atrasties uz ledus varētu vēstīt ar mediju starpniecību, piemēram, paziņojot, ka rīt uz ledus kāpt nedrīkstēs. Tiem, kuri šo aizliegumu neievēro, varētu tikt atņemtas makšķerēšanas licences.

Viņu skatījumā, vispirms būtu jādomā par izglītošanu un cilvēku informēšanu, un tikai pēc tam jālemj par sodīšanu.

Bez tam, katras pašvaldības uzdevums būtu atbildēt par savām ūdenstilpnēm, un pašvaldībām arī būtu jāizstrādā normatīvais regulējums šajā jautājumā.

Jau vēstīts, ka marta beigās Rīgas jūras līcī no krasta atlūza un Rīgas jūras līci tika ieskaloti divi lieli ledus gabali, uz kuriem, pēc sākotnējās informācijas, atradās aptuveni 500 cilvēki. Šis skaits gan vēlāk izrādījās mazāks. Pārsvarā uz atlūzušajiem ledus gabaliem atradās zemledus makšķernieki.

Kozlovskis informēja, ka šie glābšanas darbi izmaksāja ap 10 000 latu.

Vairākas stundas ilgusī cilvēku glābšana no jūrā ieskalotajiem ledus gabaliem noslēdzās veiksmīgi.

Ar glābšanas dienestu laivām, Rīgas brīvostas velkoņiem un Nacionālo bruņoto spēku helekopteriem no abiem atlūzušajiem ledus gabaliem krastā nogādāti 223 cilvēki.