Jauniešu bezdarbs joprojām ir nopietna problēma Latvijā, jo bezdarbs jauniešu vidū ir ievērojami lielāks nekā citās vecuma grupās, apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma rezultāti. Tam gan ir tendence pamazām samazināties.
Šā gada 1. ceturksnī Latvijā bija 21 500 darba meklētāju jauniešu, kas veidoja 16,3% no kopējā darba meklētāju skaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Lielākā daļa (85,4%) no šiem jauniešiem bija vecumā no 20 līdz 24 gadiem.
Latvijā augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem ekonomiski aktīvo jauniešu kopskaitā bija vērojams 2009. gada 4. ceturksnī, bet no 2010. gada sākuma tas pakāpeniski samazinājās, un 2013. gada 1. ceturksnī bija 22,2%, kas ir par 7,5 procentpunktiem zemāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā.
Kā viens no jauniešu bezdarba cēloņiem ir viņu izglītības līmenis – gandrīz četrām piektdaļām jeb 76% bija zems izglītības līmenis, proti, 38,2% jauniešu bija deviņu klašu pamatizglītība vai zemāka, vai nebija kvalifikācijas, jo 37,8% jauniešu bija ieguvuši vispārējo vidējo (vidusskolas) izglītību.
Saskaņā ar Baltijas valstu statistikas iestāžu veiktā darbaspēka apsekojuma rezultātiem Baltijas valstīs augstākais jauniešu darba meklētāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā 2013. gada sākumā bija Lietuvā – 24,8%, tai seko Igaunija – 23,1% un Latvija – 22,2%.
Saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat datiem visaugstākais bezdarba līmenis 2013. gada sākumā bija Grieķijā un Spānijā, kur tas pārsniedza pat 55%, kā arī Portugālē un Itālijā, kur tas sasniedza 38%. Tikai dažās valstīs (Austrijā un Vācijā) jauniešu bezdarba līmenis bija zem desmit procentiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
