Ievēroju, ka Haminas pilsētā bieži satieku sievietes ar cepurēm, kas atgādina galma jokdaru galvas segas. Latvijā sevi cienošas sievietes to atļautos tikai karnevāla laikā.

Neuzkrītoši parunāju par šo tēmu ar pazīstamajām somietēm un citiem cilvēkiem. Atbildes bija virspusējas un visai izvairīgas.

Daļēji to var izskaidrot ar sāmu tautības cilvēku esamību Somijā. Tā ir savdabīga cilts, kas dzīvo Ziemeļos. Kā Krievijā čukči un evenki. Šīs mazās tautiņas vīrieši, kā arī sievietes nēsā savdabīgas galvas segas, kas bagātīgi izrotātas ar dažādiem ornamentiem.

Somi ļoti ciena visu, kas pagatavots ar rokām. Tas skaitās grezni un maksā dārgi.

Lielu ietekmi uz somiem ir atstājusi zviedru rakstniece Selma Lāgerlefa. Viņas pasakas un teiksmas stāsta par rūķīšiem, troļļiem un citām teiksmainām būtnēm. Savu artavu ir devusi arī pasaulslavenā somu rakstniece Tūve Jansone (Tove Jansonn) ar savu pasaku "Trollīši Mumini".

"Somu sievietēm patīk pasmaidīt par sevi", teica man kāda somiete.

Bet kā lielu noslēpumu patiesību man atklāja mazdēls.

Tādas cepures nēsājot tikai tie cilvēki, kuru senči vai paši ir sadraudzējušies ar īstiem rūķīšiem. Protams, tas varot būt tikai senās mājās, kas neesot pilsētās. Jo rūķīši mīl tās vietas, kur dzīvojuši strādīgi un mīļi cilvēki. Cilvēki, kas mīl dabu, dzīvniekus un somu pirtis.

Tas varētu tā būt. Jo somi mīl visu nosaukto un savas savrupmājas. Katram somam ir vismaz vasarnīca ar pirti mežā, pie ezera vai jūras.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!