IZM virzītās izmaiņas izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē un paredzētas, lai izlīdzinātu atšķirību skolotāju atalgojumā lauku un pilsētu skolās.
Ministrija rosina noteikt normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba algas likmi - novados tie būtu 8,3 pret 1, bet republikas pilsētās - 10,5 pret 1.
Tikšot arī finansiāli atbalstītas pašvaldību pamatskolas, kurās skolēnu skaits ir 100, palielinot slodzes koeficientu no 0,75 uz 1.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Ingrīda Mikiško sacīja, ka LIZDA iebilst pret vairākiem izmaiņu punktiem, jo pašlaik pastāv bažas, ka, piemēram, lauku skolu pedagogu pēc izmaiņu stāšanās spēkā varētu saņemt mazāku atalgojumu.
"Domāju, ka, izmaiņām stājoties spēkā, jābūt programmai, ko darīt ar mazajām lauku skolām," skaidroja Mikiško.
Tiesa, LIZDA pagaidām neplāno rīkot akcijas, lai paustu savu neapmierinātību, un cer radušos jautājumus atrisināt sarunu ceļā.
IZM pārskaitītās mērķdotācijas pašvaldībām nodrošina, ka ar šā gada 1.septembri palielinās atalgojums vairākām pedagogu kategorijām.
Ministru kabinets 30.jūlija sēdē lēma par papildus finansējuma piešķiršanu, lai novērstu iztrūkumu, kas bija izveidojies aprēķinot IZM budžetu 2013.gadam, līdz ar to iepriekš paredzētais finansējums tiek nodrošināts pilnā apmērā. Turklāt, ar šā gada 1.septembri piemaksas saņems pedagogi ar 3.kvalitātes pakāpi. Plānots, ka piemaksas tiks noteiktas 8% apmērā no zemākās mēneša algas likmes, skaidroja Ahuna-Ozola.
Piemaksas turpinās saņemt arī 4. un 5. kategorijas pedagogi. IZM pašlaik veic aprēķinus, lai nodrošinātu, ka piemaksas šiem pedagogiem būtu lielākas, nekā iepriekšējā mācību gadā.
"Pēc IZM aprēķiniem algu samazinājumam nevajadzētu rasties. Papildus norādām, ka šis ir noteikumu projekts un diskusijas turpinās," paziņoja Ahuna-Ozola.
IZM skaidro, ka izmaiņas virzītas, balstoties uz LIZDA, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) un IZM parakstīto memorandu, kas paredz arī virzīšanos uz skolotāju motivācijas programmas izstrādi.
Izmaiņas nepieciešamas, jo pašreizējā kārtība nosaka programmu koeficientus valsts budžeta mērķdotācijas aprēķināšanai. Taču skolās, kurās skolēnu skaits ir 100 un mazāks, ar esošo koeficientu netiek nodrošināta pamatizglītības programmu īstenošana. Tādēļ šis koeficients jāmaina.
Izvērtējot programmu koeficientus, ministrija ir secinājusi, ka dažas programmas var īstenot ar mazāku finansējumu, nekā noteikts līdz šim, savukārt citās nepieciešams papildu atbalsts, īpaši iekļaujošajā izglītībā. Tādēļ šie koeficienti ir precizējami.
Lai novērstu nepamatotu finansējuma pieprasīšanu pamatizglītības profesionāli orientēta virziena programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu mācīšanu, jāpapildina šo programmu vērtēšanas kritēriji.
Līdz ar atbalstu mazajām skolām jāprecizē teritoriālā blīvuma koeficients, to samazinot.
Ziņots, ka pret IZM virzītajām izmaiņām iebildusi arī Latvijas Lielu pilsētu asociācija (LLPA).
Asociācija norāda, ka noteikumi paredz skolēnu proporcijas pret likmi palielināšanu republikas pilsētās, līdz ar to radot negatīvu ietekmi uz pedagogu darba samaksas līdzekļu sadali.
LLPA vēlas no ministrijas saņemt redzējumu par izglītības sistēmas attīstību ilgtermiņā un esošās sistēmas analīzi, kas detalizēti atspoguļotu vispārējās izglītības iestāžu tīkla efektivitāti, ņemot vērā izglītības kvalitāti, pieejamību un iedzīvotāju blīvumu.
Kad asociācija šo informāciju būs saņēmusi, LLPA ir gatava sadarboties un izstrādāt priekšlikumus un savu skatījumu jautājuma tālākai risināšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
