Foto: LETA
Latvijas Pensionāru federācija nekādā gadījumā nepiekritīs pensiju indeksācijai ar patēriņa cenu indeksu, ja tas būs zems, piemēram, 1,02%, ceturtdien žurnālistiem sacīja federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.

Kā ziņots, Labklājības ministrija (LM) piedāvā trīs iespējamos pensiju indeksācijas variantus 2014.gadā un nākamajos gados - visu pensiju indeksācija ar patēriņa cenu indeksu, kā to paredz pašlaik spēkā esošais likums, visu pensiju indeksācija līdz noteiktam apmēram vai visu pensiju indeksācija, piemērojot diferencētu koeficientu atkarībā no pensijas apmēra.

Siliņš sacīja, ka LPF atbalsta noteiktas summas indeksēšanu visām pensijām, tomēr patlaban nezina teikt, cik lielu koeficientu indeksācijai vajadzētu piemērot.

Viņš gan minēja, ka būtu jāmaina visa pensiju indeksācijas kārtība un indeksācijas koeficients jāaprēķina pēc jauna mehānisma, piemēram, jāizveido pensionāra iztikas minimuma grozs, kurā iekļauti pirmās nepieciešamības pārtikas produkti, medikamenti un atsevišķi komunālie maksājumi, tostarp elektrības maksājumi, un jāvērtē tā sadārdzinājums.

Likums "Par valsts pensijām" nosaka, ka valsts pensijas apmērs pārskatāms reizi gadā - 1.oktobrī. Siliņš, vaicāts, vai LPF ir gatava gaidīt nākamā gada 1.oktobri līdz nākamajai pensiju indeksācijai, sacīja, ka pensionāri vēlētos piedzīvot vēl vienu pensiju indeksāciju šogad.

Viņš atgādināja, ka LPF prasīja šogad indeksēt pensijas līdz 250 latiem, bet 1.septembrī tika indeksētas tikai pensijas līdz 200 latiem. Arī piemēroto indeksu 1,04 LPF būtu vēlējusies lielāku. "Faktiski valdība nav izpildījusi to prasību, kuru bija parakstījuši 106 000 Latvijas pensionāru. Es neizslēdzu, ka pie šīs prasības izpildīšanas ir jāstrādā un tas attiecas uz pensiju indeksāciju 2013.gadā," sacīja LPF vadītājs.

Federācijas prasība šogad vēlreiz indeksēt pensijas gan, visdrīzāk, nebūtu īstenojama, jo Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) panākusi vienošanos ar LM no jūlija slēgt valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu jaunām likumdošanas izmaiņām, kuras būtu jārealizē šogad, lai tās netraucētu veiksmīgi ieviest eiro.

Kā ziņots, Saeimā 10.aprīlī tika iesniegti 106 004 iedzīvotāju paraksti, prasot pensiju indeksācijas atsākšanu no šā gada oktobra, nevis 2014.gada 1.janvāra, kā to paredzēja likums.

Iedzīvotāju prasības tika sadzirdētas un Saeima 9.jūlijā otrajā un galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma nepieciešamos grozījumus likumā "Par valsts pensijām". Šā gada 1.septembrī ar indeksu 1,04 tika indeksētas pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Savukārt politiski represēto personu pensijas tika pārskatītas neatkarīgi no to apmēra. Indeksācija attiecās arī uz invaliditātes pensijas, izdienas pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem.

Sākotnēji LPF solīja rīkot protesta akciju gadījumā, ja pensiju indeksācija nenotiku. Tomēr tagad neapmierinātību izpelnījies Saeimas lēmums indeksēt tikai pensijas, kas nepārsniedz 200 latu. Pensionāri vēlējās, lai indeksējamo pensiju slieksnis būtu augstāks - 250 lati.

Ņemot vērā minēto, LPF nolēmusi rīkot Vislatvijas pensionāru akciju "Par pensionāru tiesībām". Tā notiks 7.septembrī Rīgā, Strēlnieku laukumā, no plkst.12.

Federācijas sākotnējām prasībām nākušas klāt vairākas citas, tostarp prasība pakāpeniski palielināt piemaksu pie pensijas par darbu līdz 1996.gadam, kā arī atjaunot tās piešķiršanu jaunajiem pensionāriem, prasība palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām, kā arī nodalīt to no darba algas strādājošajiem pensionāriem un citas prasības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!