Foto: DELFI Aculiecinieks
"Rēzeknes autoostas ēkas fasādes stāvoklis ar katru dienu pasliktinās, un krītoši apmetuma gabali apdraud garāmgājējus. Varbūt atbildīgās amatpersonas tomēr sāks rīkoties, un beidzot ēka tiks sakārtota?" jautā "DELFI Aculiecinieka" lasītājs Jānis.

Rēzeknes iedzīvotāju atklātā vēstule medijiem

"Par Rēzeknes autoostas iespējamo apdraudējumu cilvēkiem un atbildīgo institūciju vienaldzību

Zolitūdes traģēdija ir pamudinājums, lai padalītos savā pieredzē, cik valsts un pašvaldības institūcijas ir ieinteresētas sabiedrisko būvju drošības nodrošināšanā. Rēzeknes autoostas ēka, kas atrodas Rēzeknē, Latgales ielā 17, ir uz sabrukšanas sliekšņa un var radīt apdraudējumu pasažieriem.

Lai gan Rēzeknes dome pirms gada bija kareivīgi noskaņota cīnīties, lai ēka tiktu savesta kārtībā, pretējā gadījumā to slēgs, diemžēl šobrīd tā vienaldzīgi noskatās un atrunājas par labu ēkas īpašniekam jeb "pilsētas investoram".

Mūs izbrīna atbildīgo valsts un pašvaldību institūciju ciniskā un pat vienaldzīgā attieksme pret savu pienākumu izpildi un cilvēku dzīvību kā visdārgāko vērtību. Redzot, ka Rēzeknes dome aizstāv SIA "Marno J" (autoostas īpašnieks) intereses, mēs, iedzīvotāji, nosūtījām atklātu vēstuli satiksmes ministram A. Matīsam, ekonomikas ministram D. Pavļutam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram E. Sprūdžam ar lūgumu nodrošināt, lai reģionālā autoosta neapdraudētu tās apmeklētājus.

Mūs pārsteidza, ka neviena no šīm valsts institūcijām neuzskatīja par vajadzību atsūtīt savus ekspertus uz Rēzekni un veikt alternatīvas pārbaudes klātienē, bet uzdeva Rēzeknes domei informēt par situāciju, lai gan mēs tās informējām, ka dome neko nedara lietas labā!!!

Patlaban no autoostas ēkas fasādes krīt apmetuma gabali, bet šīs bīstamās vietas netiek īpaši norobežotas no cilvēku piekļuves, lai neapdraudētu ne bērnus, ne pieaugušos. Pie fasādes sienas ir uzstādīts bankomāts. Vienīgais, kas pasargā no apmetuma fragmentu uzkrišanas uz galvas bankomāta lietotājiem, ir nelielais jumts virs tā.

Interesanti, ka pirms gada Rēzeknes pilsētas domes Būvvalde bija apsekojusi teritoriju un savā ziņojumā konstatējusi, ka "autoostas ēkas fasādes vairākās vietās šķērso vertikālas plaisas, ieejas lievenis no ziemeļu puses ir izdrupis, vējtvera metāla daļas apakša ir klāta ar rūsu. Fasādes apmetums vietām ir atlupis, dzegas krāsojums – nolobījies. Centrālās fasādes logu ailu apmetums ir saplaisājis, sānu kolonnai pilnībā atkritis apmetums, atsedzot ķieģeļu mūrējumu. Ēkas dienvidu lieveņus klāj plaisas un tie daļēji izdrupuši"

Būvniecības eksperti stāsta, ka ēkas jumta konstrukcijas nav rekonstruētas kopš 1955. gada, pārsedzes ir koka, kas tagad, iespējams, ir sapuvušas. Par to, ka ir problēmas jumtā, norāda tas, ka ēka bieži applūst. Un to visu pieļauj viens no lielākajiem un bagātākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Latvijā – SIA "Marno J".

Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A. Bartaševičs pērn vasarā uzdeva autoostas īpašniekam nekavējoties savest objektu kārtībā līdz 2012. gada 1. septembrim, pretējā gadījumā to aizliegs izmantot kā sabiedrisku būvi un aicinās Satiksmes ministriju noteikt citu autoostu. Tomēr soda sankcijas nav sekojušas vēl līdz šim brīdim. Pat vēl vairāk – ēkas stāvoklis kļūst vēl bīstamāks, bet dome savas soda sankcijas ir nomainījusi pret īpašnieka aizstāvēšanu, kas tik lielā pilsētā, visticamāk, ir normāla situācija.

Ir skaidra arī domes atbilde ministrijām, ka viss ir droši un ka autoostas īpašnieks ir jau tā daudz izdarījis, lai šogad rudenī vairāk nekā pēc gada domes noliktā termiņa ir noasfaltējis un uztaisījis pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas platformas.

Diemžēl Rēzeknes domes vadība vieglprātīgi izturas pret šā objekta sakārtošanu, neskatoties uz to, ka tā pati bija piedraudējusi izmantot savas likumīgās tiesības piespriest sankcijas un administratīvus sodus par domes izdota rīkojuma nepildīšanu. Autoostu dienā apmeklē daudzi simti novada un tuvējo novadu iedzīvotāju, kas nozīmē, ka tā kā sabiedriska būve nedrīkst apdraudēt cilvēku dzīvības.

Vai patiešām mums ar Zolitūdes traģēdiju Rīgā ir par maz un ir jāgaida, kad cilvēki no jauna cietīs, lai vispār atbildīgās institūcijas sāktu rīkoties, nevis atrunātos, ka tā nav viņu atbildība?! Vai patiešām šauru biznesa interešu aizstāvība ir svarīgāka par cilvēku dzīvībām? Jāmin, ka vēstuli atbildīgajām institūcijām bija parakstījuši daudzi iedzīvotāji un to ģimenes, kopskaitā 15."

Kļūstiet par DELFI Aculiecinieku! Sūtiet foto, video reportāžas vai savu viedokli par sabiedrībā aktuāliem notikumiem uzaculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un kļūstiet par DELFI Aculiecinieka autoru! Reģistrētie autori par publikācijām saņem DELFI dālderus, kurus iespējams apmainīt pret vērtīgām balvām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!