Šīs likuma izmaiņas rosina Ekonomikas ministrija (EM). Likumā plāno noteikt, ka par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde veic būvniecības valsts kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā normatīvajos aktos noteiktos gadījumos. Iestādes pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Veicot būvniecības valsts kontroli, iestādei būtu tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju un dokumentus, tai skaitā uz būvatļaujas pamata izstrādāto projektu, organizēt atkārtotu būvprojekta vai būves ekspertīzi normatīvos aktos noteiktos gadījumos, apsekot jebkuru būvi, ja saņemts iesniegums par normatīvo aktu pārkāpumiem vai bīstamību būvniecības procesā vai pēc tā, pieaicinot tās būvvaldes pārstāvi, kas izdevusi būvatļauju, informēt kompetences pārbaudes iestādi par būvspeciālistu pārkāpumiem.
Veicot valsts kontroli, iestāde varētu pieņemt šādus lēmumus - apturēt būvdarbus, ja konstatēti būtiski būvniecības procesa pārkāpumi vai bīstamība, uzdot ekspluatācijā nodotas būves īpašniekam novērst bīstamību būvē, informējot par to pašvaldību, aizliegt būves ekspluatāciju, ja konstatēta tās bīstamība, līdz bīstamības novēršanai.
Iesniegtajos priekšlikumos grozījumiem jaunajā Būvniecības likumā teikts, ka kontrolējošās iestādes sastāvā ir valsts būvinspektori - iestādē nodarbinātas personas, kuras ir reģistrētas būvinspektoru reģistrā.
Jautājums par Valsts būvinspekcijas atjaunošanu aktualizējās pēc traģēdijas Zolitūdē, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, 54 cilvēki gājuši bojā un vairāki desmiti cilvēku cietuši.
Saeima gan noraidīja šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
