Viņa dzimusi 1913. gada 2. decembrī. Pirmā Pasaules kara laikā no 1914. gada līdz 1921. gadam kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Sibīriju, kur zaudējusi māti. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojusi un strādājusi Rīgā par adītāju.
Mārupē Ērikas kundze pirmo reizi ieradās 1939. gadā, kad apprecējās un sāka dzīvot Mārupes pagasta "Kalneniekos". Tur arī pavadīti kara gadi, kamēr vīrs karoja vācu armijas latviešu leģionā.
Pēc kara līdz pat pensijai strādājusi grāmatu un kancelejas preču bāzē par noliktavas pārzini. 1984. gadā nācies pārcelties uz Purvciemu Rīgā, jo, ceļot Rīgas Robotu rūpnīcu, viņas māja nojaukta.
Ērikas kundzei bijuši divi dēli, ir trīs mazbērni, septiņi mazmazbērni un jau divi mazmazmazbērni. 2004. gadā kopā ar mazdēla Aigara Križmaņa ģimeni Ērika atgriezās Mārupē un nu dzīvo kuplās ģimenes aprūpēta Tīrianes ciemā. "Ģimenē viņu saucam par omu, omīti. Kad acis rādīja un rokas klausīja, viņa ļoti daudz lasīja un bija čakla rokdarbniece. Omas tamborētās sedziņas un galdauti vēl arvien kalpo savās radu un draugu mājās," stāsta Ērikas kundzes mazdēls.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
