Foto: Edijs Pālens
Latvijas Eiroparlamentārietis un viens no "Vienotības" nosauktajiem premjera amata kandidātiem Krišjānis Kariņš nonācis politisku cīņu krustugunīs starp vācu un britu valdību pretējiem uzskatiem cīņā par naudas atmazgāšanas problēmām, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Eiroparlaments Kariņam uzticējis ziņojuma gatavošanu par grozījumiem attiecīgajā direktīvā. Bet starptautiskie korupcijas apkarotāji pārmet mūsu deputātam bagātu cilvēku interešu aizstāvību.

Grozījumi tā sauktajā naudas pretatmazgāšanas direktīvā Eiropas Parlamentā ir viens no kaujas laukiem. Pagaidām gan vēl klusiem, bet ar lielām izredzēm izvērsties pamatīgā cīkstiņā. Vismaz šobrīd par to liecina vairāki simptomi.

Lielā mērā trauksmi ir izraisījis Kariņš, nākdams klajā ar revolucionāru ideju – ka naudas atmazgātājus vislabāk varēs izķert, ja Eiropas Savienība izveidos kopēju reģistru ar ziņām par to, kas ir patiesā labuma guvēji katrā uzņēmumā. Tas beidzot ļautu viest skaidrību, kas īsti slēpjas Eiropas Savienības teritorijā, piemēram, Kiprā reģistrētajos ofšoros un garās uzņēmumu ķēdēs un izgaismotu, kuri no tiem ir nodokļu nemaksātāji un krimināli sodāmi, norāda raidījums.

Kariņš uzsvēris, ka "tā pamatdoma ir savilkt cilpu drusku stingrāk, lai būtu aizvien grūtāk gan atmazgāt nelegāli iegūtus naudas līdzekļus, gan arī rupjā veidā izvairīties no nodokļu samaksas".

Ņemot vērā, ka nelegālās naudas darījumu apjoms pasaulē gadā ir milzīgs – ap 2 triljoni eiro jeb 5% no pasaules iekšzemes kopprodukta, gan ASV, gan vairāku Eiropas valstu valdības ir izrādījušas lielākus centienus pastiprināt šķēršļus naudas atmazgātājiem. Un tāds bija arī sākotnējais Eiropas Komisijas ierosinājums. Taču Kariņa konkrētais priekšlikums par vienotu reģistru sniedzas krietni tālāk, tāpēc uztraukums par to ir liels.

"Ticiet man, dienā vismaz ar diviem dažādiem lobijiem es esmu ticies sākot ar teiksim Īrijas zirgu sacīkšu industrijas pārstāvjiem, caur dažādu valdību pārstāvjiem. Un arī man pagājušajā nedēļā bija tieši no Vācijas valdības pārstāvji, kas ļoti pieklājīgi, bet uzstājīgi argumentēja, kāpēc šādu reģistru vispār izveidot nevajadzētu," sacījis Kariņš.

Raidījums arī secina, ka Angelas Merkeles vadītās Vācijas valdības nepatika pret reģistru, kas atklātu firmu patiesos īpašniekus un labuma guvējus, saduras ar, piemēram, Lielbritānijas un Francijas uzskatiem, ka tāds reģistrs ir vajadzīgs. Vēl vairāk – Kariņa partnere ziņojuma gatavošanā – Nīderlandes deputāte uzskata, ka reģistram ir jābūt publiski pieejamam.

Eiropas parlamenta deputāte Judīte Sargentīni uzsver, ka ir ļoti svarīgi , ka ir publisks reģistrs par patiesā labuma guvējiem uzņēmumos, jo tas, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem un arī nevalstiskā sektora dalībniekiem dos iespēju redzēt kas kam pieder un tādējādi iespēju robežās atvieglos arī darbību tiem uzņēmumiem, kas cenšas nodokļus maksāt. Un tas atņems naudas atmazgāšanas iespējas kriminālistiem. Es domāju, mums tiešām ir nepieciešams ar sabiedrības iesaistīšanu palīdzēt attīrīt šo biznesa daļu.

Tāpēc kolēģe pārmet Kariņam nepietiekamu uzstājību uz publiska reģistra veidošanu.

Savukārt visskarbāko kritiku Kariņam veltījuši sabiedriskie finanšu uzraugi no starptautiskās Finanšu Caurskatāmības Koalīcijas. Viņuprāt, Latvijas pārstāvis, kam Eiroparlamentā uzticēts gatavot tik svarīgu ziņojumu, varētu pacensties sasniegt daudz labāku rezultātu. Bet tā vietā Kariņš aizstāvot ideju, ka pie reģistra datiem drīkstēs piekļūt tikai dalībvalstu ,,kompetentas iestādes,, - piemēram, policija un banku uzraugi. Kariņš pat esot pieķerts sakām, ka atļaut publiskot reģistru par ofšoru patiesā labuma guvējiem nozīmētu "tikai darīt kaunu bagātiem cilvēkiem", norāda raidījums.

Kariņam, manevrējot starp 766 parlamenta deputātiem, 28 dalībvalstīm un to pārstāvjiem Eiropas Padomē un Eiropas Komisijā, skan arī padomi būt īpaši uzmanīgam. Pavasarī gaidāmās Eiroparlamenta vēlēšanas, visticamāk, tiem deputātiem, kuri cer iekļūt jaunajā sasaukumā, liks izskatīties plašākai publikai tīkamāk. To varēja just jau tagad, jo raidījums aicināja izteikties Vācijas pārstāvjus, kuri ir pret reģistra ideju – kā Volfu Klincu, Tomasu Mannu un Burkhardu Balcu, taču atsaucības nebija. Tāpat kā nav drošas prognozes, vai svarīgo projektu nenoraks pavisam un labie nodomi beigās nepaliks pie sasistas siles.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!